Visi neapmierināti. Saeimā smagi strīdi par izmaiņām Darba likumā
Saeimas Sociālo lietu komisijā rīts sākas ar sačukstēšanos par iespaidīgo sanākušo skaitu. Sēdes darba kārtībā allaž strīdus izraisoši grozījumi Darba likumā un šoreiz jo sevišķi. Komisijas vadītājs atzīst, ka šis ir viens no smagākajiem šeit skatāmajiem jautājumiem šajā Saeimas sasaukumā. Visiem runātajiem pat noteikts laika limits – ne vairāk kā piecas minūtes.
Potenciālās izmaiņas paredz iespēju vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot nostrādājamo stundu skaitu, skar arī iespēju atkāpties no koplīguma, samaksu darbiniekam dīkstāvē, tāpat divi ļoti strīdīgi punkti – iespēja koplīgumā samazināt piemaksu par virsstundu darbu, kā arī 110. pants izslēgšana jeb iespēja vieglāk atlaist darbinieku, kurš ir arodbiedrībā.
Idejiskais izmaiņu mērķis ir padarīt regulējumu elastīgāku, atvieglot dzīvi uzņēmējiem, kas savukārt varētu veicināt darba koplīgumu slēgšanu, un tas jau būtu par labu strādājošajiem. Cēlais mērķis apmierināt visus izvērsies tā, ka visi ir neapmierināti.
Man līdzi ir 11 269 paraksti, mērķtiecīgi, manuāli vākti. Mēs cerējām, ka netiks ieslēgts priekšlikums, lai izslēgtu šo 110. pantu. Jūs ļoti labi zināt, ka arodbiedrībās nav tie paši turīgākie darba ņēmēji. Šeit ir paraksti no skolotājiem, auklītēm, apkopējām, pavāriem, dežurantiem.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Kaspars Gorkšs norādīja: "Domāju, ka jums ir liels izaicinājums šodien no tās informācijas, kas jums pausta, bieži vien emocijās, atlasīt to, lai pieņemtu tiešām izsvērtu lēmumu. Mums ir sistēma, kas nestrādā. Var izlikties, ka tā strādā un turpināt, kā ir, vai arī veidot sistēmu, kas potenciāli varētu strādāt."
Arī virsstundu apmaksas iespējamās izmaiņas izraisa asas emocijas. Kas notiek, piemēram, enerģētikā, kur elektriķi novērš avārijas situācijas visās diennakts stundās, kas notiek pašā valsts pusē – slimnīcās? Bērnu ķirurgu arodbiedrībai uz sēdi jau līdzi advokāts.
Gluži vienkārši sniegsim pieteikumu Satversmes tiesā. Grozījumi tiks apstrīdēti. Citiem vārdiem sakot, šie grozījumi nekur īpaši tālu netiks.
Visi ļoti nocietinājušies savos ierakumos. Komisijas deputāti neslēpa sašutumu, ka valdība atsūtījusi tik strīdīgu likumprojektu ar tik daudziem neatrisinātiem jautājumiem un ka pēdējos mēnešos kopš likumprojekta skatīšanas pirmajā lasījumā puses nav radušas nekādus kopsaucējus.
"Fundamentālu jautājumu izšķiršana otrajā lasījumā liecina par to, ka ministrijas nav izdarījušas savu mājasdarbu. Līdzīgi kā Alkohola likumā, kā ar cigaretēm. Virkne jautājumu ir atstāti tāda kā laimes spēlē. Šeit balsojums var būt diezgan haotisks par katru priekšlikumu, reaģējot uz katra argumentāciju, kuram labāk izdosies pārliecināt," saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) norāda: "Jūs tā ļoti interesanti diplomātiski gribat izdarīt. Iemest Saeimā, un tad skatīties, kas ir kas pēc Šekspīra – "To be or not to be" vai "Who is who". Un tad varēsiet no malas kritizēt. Nē, nē, mīļie, mēs dalīsim šīs olimpiskās medaļas."
Par jomu atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji gan visus mēģināja mierināt – pat ja kāds šajā cīņā nepanāks vēlamo, tas nav uz mūžu. Darba likumu Saeimā atver gana bieži.
Beigu beigās no vairāk nekā 50 priekšlikumiem, kas iesniegti konkrētajā likumprojektā, deputāti izskatīja tieši nevienu. Pagaidām vēl tāda iesildīšanās, un tik tiešām diskusijas diezgan šodien iekarsa. Jau rītdien paredzēts sākt skatīt konkrētus grozījumus komisijā, bet, visticamāk, tāpat nepietiks ar vienu sēdi vien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
