VK: Valsts parāds pēdējos gados aug ļoti strauji, un "Rail Baltica" to vēl palielinās
Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata kvalitāte joprojām ir bez cerētā progresa, pavēstīja Valsts kontroles (VK) pārstāvji. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds, ko galvenokārt ietekmē valsts parāds, joprojām ir zemāks par vidējo Eiropas Savienības valstīs, tomēr pēdējos gados tam ir tendence strauji pieaugt.
VK ir noslēgusi finanšu revīziju par 2023. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), sniedzot atzinumus par tā sagatavošanas pareizību, kā arī par atbilstības jautājumu, proti, vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei.
VK akcentē, ka trūkst skaidras saiknes starp likumā definētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un izdevumiem atbilstoši budžeta resoru budžeta paskaidrojumiem, kā arī nereti ministriju definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem piemīt kvalitātes trūkumi, tie nav jēgpilni un saskaņoti.
Piemēram, vērtējot četru ministriju likuma par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam paskaidrojumus, konstatēts, ka 71% no analizētajiem valsts budžeta programmu rezultātiem nav saistīti ar institūcijas darbības stratēģijā attiecīgajām programmām plānotajiem darbības rezultātiem, lai gan normatīvais regulējums to paredz.
Turklāt 87% no vērtētajām politikas un resursu kartēm nav iekļauti analītiskie rādītāji, kā to paredz normatīvais regulējums un kas ļautu noteikt līdzekļu izlietošanas un izmaksu efektivitāti.
VK revīzijā arī norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds, ko galvenokārt ietekmē valsts parāds, joprojām ir zemāks par vidējo Eiropas Savienības valstīs, tomēr pēdējos gados tam ir tendence strauji pieaugt. Kopš 2013.gada tas ir dubultojies, sasniedzot 17,7 miljardus eiro.
Valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada radīja visaptverošu atbalsta pasākumi Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai, no 2022.gada – valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu straujā pieauguma kompensēšanai un visaptveroša politiska, militāra, finanšu un humānās palīdzības sniegšana Ukrainai.
Nenoteiktību šobrīd rada arī "Rail Baltica" projekta izmaksu noteikšana un finansēšanas plānošana, kas paaugstina riskus valsts budžetam kopumā un, iespējams, ietekmēs valsts parāda palielināšanos nākotnē, akcentē VK.
KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31.decembrī.
2023. gada KSGP veido 73 pārskati, bilances kopsumma ir 40,6 miljardi eiro, konsolidētais valsts parāds – 17,7 miljardi eiro, ieņēmumi – 15,6 miljardi eiro, bet izdevumi – 17 miljardi eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
