Celt nodokļus vai cirpt tēriņus? Nākamgad naudas papildu tēriņiem nav
Celt nodokļus vai cirpt tēriņus? Tāds ir jautājums! Valdība šodien sāka ikrudens darbu pie nākamā valsts budžeta izstrādes. Kur ņemt naudu jauniem tēriņiem – šobrīd nav skaidrs. Politiķi vienlaikus tiek arī brīdināti, ka pēdējā laikā pārlieku audzētas algas publiskajā sektorā, un tā tas nevarot turpināties.
Ik gadu, ierasti augustā, Finanšu ministrija uz valdību atnes makroekonomisko rādītāju prognozes nākamajam gadam. Ierasti to arī uzskatām par tādu kā starta šāvienu budžeta izstrādes un pieņemšanas maratonam. Var jau prasīt: kas tad mums no šīm ekonomisko rādītāju prognozēm, bet tās vistiešākajā veidā ir saistītas ar naudas plāna ieņēmumu sadaļu. Mēs nodokļos iekasējam aptuveni trešdaļu no mūsu kopējās ekonomikas, un patlaban nekā pozitīva mūsu tautsaimniecībā īsti nav. Ilgstoša stagnācija, un tas, protams, atsaucas arī uz valdības rocību nākamajam gadam.
Valsts finanses nospriegotas kā stīga. Dzīve pāri saviem līdzekļiem jeb deficīts nākamajām gadam jau sarēķināts turpat pie pieļaujamajiem 3% no iekšzemes kopprodukta.
Citiem vārdiem sakot, naudas papildu vajadzībām nav, bet ministrijas tās iesniegušas par vairāk nekā miljardu eiro. Vēl pirms valdības sēdes ministri atzīst, ka viegli nebūs.
"Droši vien visgrūtākais bija 2009., 2010. gads, kad mums bija krīze. Valsts nevienu brīdi nav palikusi, ka mēs esam bez budžeta. Jautājums, protams, ir pietiekoši sarežģīts."
Šajās budžeta sarunās jau par prioritāti noteikta drošība.
"Mēs esam savienotajos traukos. Mēs jau neesam atrauti no visa valsts budžeta un arī sabiedrības pirktspējas kopumā. Mēs to skatāmies arī kopsakarībās."
Vienīgā prioritāte drošība nozīmē, ka dziesma un ziedi nākamā gada budžetā sagatavošanā var būt vienīgais papildu prieciņš veselības ministram. Un arī citu nozaru politiskajiem pārraugiem.
Celt nodokļus vai mazināt izdevumus?
Pat lai iedotu naudu drošībai, valdībai jau būs vai nu jāceļ nodokļi, vai nu jāmazina izdevumi. Ministru kabineta sēdē Latvijas Banka brīdināja, ka tēriņu pusē jābūt ļoti piesardzīgiem, it īpaši ņemot vērā atalgojuma pieaugumu valsts sektorā šogad par gandrīz piektdaļu. Dažādās institūcijās ir apetīte algas celt tālāk.
"Lēmums, ka šīs valdības prioritāte būs drošība laikam kaut kā palicis nesadzirdēts, bet es atgādināšu visiem. Ar to atvēzienu par publiskā sektora algām es visiem teiktu ļoti padomāt. Vēlreiz atgādinu to, ko teica Latvijas Banka, ko teica privātais sektors. Mēs kaut kā esam aizskrējuši ar šo vēlmi palielināt visiem algas, pielīdzināt Eiropai. Mums jāsasniedz rādītāji."
Pēc sēdes premjere pauda, ka valsts pārvaldē tikšot cirpti tēriņi un tādējādi rast vairākus desmitus miljonu eiro. Tiesa gan, tai pašā drošībā vajadzību ir krietni vairāk. Vai valdošā koalīcija var iztikt bez nodokļu celšanas, skaidras atbildes no valsts maciņa turētāja nav.
"Balansēsim to, kas tika pieminēts šodien valdības sēdē. Divas alternatīvas – nodokļu palielinājums un izmaksu samazinājums. Es nevaru uz to jums pilnībā šobrīd atbildēt, bet ārpus tā, ka mēs skatāmies šo banku virspeļņas nodokli, pagaidām citi nodokļi īpaši netiek skatīti kā pieaugoši."
Vismaz kaut kādu lielāku skaidrību varētu viest rītdiena, kad Finanšu ministrija grasās prezentēt savu redzējumu par iespējamām nodokļu izmaiņām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
