"Ja "iestāda gurķi", ir pamatīgas traumas" – "Degpunktā" skaidro, ko par skūteristiem domā autovadītāji
Kāds drosminieks par sev ātrāko un ērtāko maršrutu ir izvēlējies vienu no galvaspilsētas noslogotākajām ielām. Elektroskrejriteņa vadītājs mierīgi vizinās pa ielas braucamo daļu, kopējā satiksmes plūsmā ar citiem spēkratiem. Iespējams, drošāk būtu samazināt ātrumu un pārvietoties pa gājēju ceļu.
Savukārt, šis ēdiena piegādes kurjers, acīmredzot, cenšas laikus nogādāt klientam kādu ātri dziestošu Āzijas zupu. Diemžēl, pārgalvis nav noskaidrojis, ka ar šādu braucamo pārvietoties pa automaģistrāli nav atļauts.
Taču kāds suņa saimnieks karstā vasaras dienā, nolēmis atvēsināt savu mīluli. Mājdzīvniekam patīkami, taču risks abiem gūt traumas – pamatīgs.
Ko par šo tendenci domā satiksmes dalībnieki, uzrunājām citus transportlīdzekļu vadītājus.
"Vajadzētu tomēr viņiem padomāt un varbūt visai sabiedrībai padomāt par kopējo braukšanas kultūru. Viņi brauc kopā ar mašīnām, kopā ar velosipēdiem un arī kopā ar gājējiem. Labā prakse jau vienmēr saka, ka vajadzētu iekļauties transporta plūsmā. Bet šie vai nu joņo ātrāk nekā pārējie pa ietvēm, vai arī viņi traucē satiksmei. Tracina reizēm pārējos autovadītājus."
Motobraucējs ar vairāku gadu desmitu stāžu ceļu satiksmē, uzsver pienācīga ekipējuma nozīmi. "Mums noteikumi prasa lietot ķiveres, velosipēdists brauc ar ķiveri, viss ļoti kārtīgi notiek. Bet viņiem kaut kā tas nepielec. Jo ar tiem pašiem 25 kilometriem stundā, ja "iestāda gurķi" (nokrīt), tad ir pamatīgas traumas," vērtē motobraucējs.
Savukārt kāds autovadītājs stāsta, ka elektroskrejriteņu stūrētājiem piemīt neremdināms paradums uz ceļa veikt negaidītas – slaloma cienīgas virziena maiņas.
"Viņiem, pirmkārt, ātrums ir mazāks nekā automašīnām. Viņi sāk apdzīt, cenšas ielīst visur. Nav pārāk labi," uzskata autovadītājs Sergejs.
Toties taksometra vadītājs Aleksandrs mums pastāsta, ka "skūteru" šoferiem vajadzētu pacensties labāk izprast transporta satiksmes plūsmas intensitāti un dinamiku.
"Strādājot katru dienu, pastāvīgi ar šo saskaramies. Šeit vispār nav nekādu ceļu satiksmes noteikumu. Nekā. Galvenais, ka neviens neapdrošina šo. Reāli, katru dienu saskaries ar to, ka "izlido" kāds priekšā no pretējās puses joslas. Pie gājēju pārejām, lai kā nebremzētu, neskatītos, ātrumi ar kādiem viņi "nesas", neļauj laikus reaģēt."
Lai noskaidrotu, pa kurieni, tad īsti drīkst pārvietoties ar elektroskrejriteni un kā braucamo pareizi vadīt – devāmies uz Ceļu satiksmes drošības direkciju.
"Noteikumi paredz, ka primāri ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties pa ielām, trotuāriem, gājēju un velosipēdu ceļiem, taču nedrīkst pārvietoties tikai pa gājēju ceļiem, kur arī ar velosipēdu ir aizliegts braukt. Primāri tās ir tās zonas, kur ar elektroskrejriteni pārvietojas, bet ja nav ietvju, trotuāru, velosipēdu un gājēju ceļu, tad ir atļauts pārvietoties pa ceļa braucamo daļu. Taču tikai tajos ceļu posmos, kur atļautais braukšanas ātrums nav lielāks par 50 kilometriem stundā. Uz automaģistrālēm, šosejām, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 vai vairāk kilometri stundā, tur gan ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt."
Satiksmes regulas nosaka arī to, ka ar skrejriteni drīkst pārvietoties tikai un vienīgi viens cilvēks. Ar braucamrīku nav atļauts pārvadāt nedz kravu, nedz arī mājdzīvniekus. Taču ikdienā redzam pavisam savādāku ainu. Piemēram, ir tikai saprotami, ka rūpēs par to, lai bērns no rīta laicīgi nokļūtu bērnudārzā vai skolā – vecāki izvēlas "nesēdēt korķī", bet atvases izglītības iestādē nogādāt pēc iespējas mobilākā veidā.
Ceļu satiksmes eksperts atgādina: "Lai parūpētos par savu un citu drošību un izvairītos no negadījumiem, kas var novest pie bēdīgām sekām – lietosim elektroskrejriteņus pārdomāti!"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
