Kad beidzot Latvijā iestāsies vasarīgs siltums? Sinoptiķi sniedz precīzu prognozi
Maijs Latvijā šogad sācies ar dzestru laiku – salnām, lietu un sniegu. Tomēr tam pieklātos būt kārtīgam ziedonim, kurā plaukst ābeles un saulē uzkarst gaiss, ļaujot brīvi rušināties mazdārziņā un nebaidīties no postošajām salnām. Vai mums maijā vēl izdosies piedzīvot vasarīgu siltumu?
Par aukstuma periodu Latvijā var runāt kopš 5. maija, kad kļuva ievērojami vēsāks un gaisa temperatūra saglabājas zem klimatiskās normas. Atsevišķās vietās, piemēram, Rucavā var pat runāt par aukstuma vilni. Tur sešas diennaktis pēc kārtas gaisa temperatūra ir bijusi zemāka par klimatisko normu, tā portālam tv3.lv atklāj Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa. Viņa piebilst, ka sākotnējās maija prognozes rādījušas pavisam citu ainu – mīlīgākus laikapstākļus.
Ieildzis dzestruma vilnis
"Latvija maijā ir piedzīvojusi ekstrēmas gaisa temperatūras, piemēram, 1953. gadā gaiss Latvijā atdzisa līdz pat -10,6 grādiem. Arī 2023. gadā un pērn termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -6 grādu un -5 grādu atzīmei. Tas, kas šogad ir atšķirīgi, – ka aukstumu un salnas mēs piedzīvojam ilgstoši," tā teic Krūmiņa. Tiesa gan, Latvijā ir bijis arī tāds maijs – 2017. gada 9. maijs, kad Kurzemes ziemeļos zemes virsmu klāja 10 centimetru bieza sniega sega.
Sinoptiķe pieļauj, ka iedzīvotāji un arī daba vēso laiku izjūt sevišķi izteikti, jo vēl aprīļa vidū un mēneša otrajā pusē Latvija piedzīvoja karstuma vilni. Latgalē atsevišķās novērojumu stacijās aprīlī piecas diennaktis pēc kārtas fiksēta diennakts vidējā gaisa temperatūra, kas augstāka par +15 grādiem, tas nozīmē – bija iestājusies meteoroloģiskā vasara, skaidro Krūmiņa. "Veģetācija strauji attīstījās – viss strauji plauka un auga, cilvēki aktīvi rosījās dārzos. Un tad iestājās ilgstošais dzestra laika periods, kas bijis postošs aukstuma neizturīgajiem augiem," norāda sinoptiķe.
Savukārt "900 sekunžu" laika ziņu moderators Martins Bergšteins skaidro – aukstums Latvijā saglabājas, jo tieši šobrīd virs Lielbritānijas un arī Rietumeiropas ir anticiklons, bet pasaules Austrumu daļā, tostarp Krievijā šobrīd ir ciklons. "Pie mums tiek iepludināta aukstā gaisa masa un atmosfēras cirkulācija nav mainījusies nu jau vairāk par nedēļu, un arī turpmāk nekas nemainīsies. Tikai tad, kad gaisa masas sāks kustēties, var cerēt uz siltākiem laikapstākļiem," teic Bergšteins.
Uz vasaru vēl jāpagaida
Arī šonedēļ un nākamnedēļ Latvijā vasarīgi laikapstākļi nav gaidāmi. Ja pirmdien un otrdien gaiss dažviet iesila līdz +15 grādiem, tad tuvākajās dienās atkal kļūs vēsāks. Trešdien un ceturtdien gaiss var iesilt tikai līdz +7, līdz +10 grādiem, teic Krūmiņa. Toties salnas līdz nākamajai nedēļai Latvijā nav gaidāmas.
"Laikapstākļus noteiks cikloni, būs mākoņains, saule uzspīdēt īslaicīgāk, bet tās vietā būs nokrišņi. Nedēļas otrajā pusē, brīvdienās vai nedēļas sākumā atsevišķās dienās LVĢMC varētu pat izplatīt dzeltenās pakāpes brīdinājumu par stipru lietu," prognozē Krūmiņa. Sinoptiķi pieļauj, ka nedēļas otrajā pusē līdz pat nākamās nedēļas ieskaņai termometra stabiņš nekāps augstāk par +10, līdz +15 grādiem. Turklāt nākamā nedēļa varētu sākties ar vējaināku laiku, bet nedēļas otrajā pusē kļūs atkal aukstāks, iespējams, arktisko vēju nesto auksto gaisa masu ietekmē Latviju varētu atkal piemeklēt salnas un slapjš sniegs, brīdina Krūmiņa.
Sinoptiķi iezīmē nedēļu, kad iegriezīsies siltums
Laikapstākļi Latvijā mainīsies maija pēdējā nedēļa, tā prognozē Krūmiņa un Bergšteins.
"Raugoties maija griezumā pēdējā ir tā nedēļa, kad dienā gaiss varētu iesilt līdz +20 grādiem un salnu varbūtība vairs nepastāvēs," teic Krūmiņa un uzreiz piemetina, ka šis noteikti nebūtu pirmais gads, ja meteoroloģiskā vasara iestātos tikai jūnijā.
Šobrīd nav iespējams pavisam precīzi noteikt, cik lielā mērā Latvijā maija pēdējā nedēļā kļūs siltāk, tomēr ir cerība, ka "stagnātiskā" plūsma, kas Latvijā patlaban iepludina auksto gaisa masu, tomēr izkustēsies, pauž Bergšteins.
"Maija pēdējā nedēļā varētu sākties gaisa masas apmaiņa, Latvijā ienākot siltumam no Dienvideiropas, taču nevar izslēgt, ka pēc siltākām dienām atkal kļūst auksti," norāda Bergšteins kurš pieļauj, ka šogad peldsezonu gan nevarēsim sākt ātrāk par jūniju, jo ūdens upēs un ezeros silst vairākas dienas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
