10 000 eiro par nopludinātiem datiem? CSDD aicina cilvēkus nomierināties
Pēc CSDD plašās datu noplūdes tūkstošiem cilvēku pieprasa kompensācijas! Taču prasīt naudu un to patiešām saņemt ir divas dažādas lietas. Kamēr iedzīvotāji cenšas noskaidrot, vai viņiem pienākas atlīdzība par nopludinātajiem personas datiem, CSDD aicina saglabāt mieru, uzsverot, ka šobrīd kompensāciju izmaksa nav paredzēta.
Vairāk nekā miljons klientu: personas dati, adreses, automašīnu reģistrācijas numuri un maksājumu vēsture – tie nav tikai ieraksti sistēmā! Tie ir nopludināti dati, kuru nonākšana svešās rokās var radīt nopietnus riskus.
Un šobrīd cilvēki pieprasa kompensācijas! Ceļu satiksmes drošības direkcijai iesniegumus viņi nosūta divos veidos: gan e-pastos, gan oficiāli, apliecinot ar e-parakstu.
"Lūdzam šo sabiedrības daļu, kura iesniegusi ar e-parakstu, būt pacietīgiem, jo atbilžu sagatavošana prasa zināmu laiku. Cilvēku resurss mums ir tik liels, cik ir. Uz visiem iesniegumiem saņems atbildes. Bet tas nebūs dienas laikā, aizņems vairākus mēnešus."
CSDD ir saņēmusi jau vairāk nekā 10 tūkstošus kompensāciju pieteikumu, un visbiežāk pieprasītā atlīdzība sasniedz aptuveni 10 000 eiro. Tomēr, lai saņemtu atlīdzību, personai ir jāpierāda ne tikai iespējamais personas datu aizsardzības pārkāpums, bet arī konkrētais kaitējums, kas tai nodarīts.
Tūkstošiem kompensāciju pieprasījumu liecina, ka cilvēki vēlas ne tikai skaidrojumu par notikušo, bet arī atbildību par sekām. Kā informē CSDD, tiek pieprasīta arī kompensācija vairāku miljonu eiro apmērā.
"Šobrīd nevienam neesam apsolījuši izmaksāt kompensācijas. Tās nav paredzētas šajā brīdī. Cilvēkiem lūgums nomierināties un ievilkt elpu."
Vērtējot situāciju, zvērināta advokāte Linda Sarāne-Reneslāce teic, ka datu noplūdes fakts automātiski vēl nenozīmē, ka kompensācija pienākas!
"Es nesaku, ka neviens nav tiesīgs uz atlīdzību, bet šobrīd vismaz arī es, no savas perspektīvas runājot, arī par maniem datiem, neredzu kā pilnvērtīgi varu pierādīt."
Katras atlīdzības pamatā jāpierāda, ka ir noticis finansiāls vai morāls kaitējums.
"Ja šobrīd nav radies nekāds mantisks zaudējums, un, runājot par morālo kaitējumu, jā, mēs visi esam dusmīgi vai nobijušies, tad jautājums, vai tiešām ir tāds emocionāls pārdzīvojums, vai varam dokumentāri pierādīt, pamatojoties uz ārsta slēdzienu? Un, ja jā, tad varam apsvērt iet uz tiesu un uzsākt procesu. Bet jāparunā ar juristu, jo tā var būt veltīga laika izšķiešana. Atvainošanās arī ir kaitējuma atlīdzināšana. Varbūt saņems atvainošanos."
CSDD jau iepriekš norādījusi, ka šajā jautājumā būtisks būs Datu valsts inspekcijas lēmums. Tās galvenais uzdevums esot noskaidrot incidenta apstākļus un izvērtēt, vai CSDD ir ievērojusi personas datu aizsardzības prasības.
"Daudz kas būs atkarīgs no VDI secinājumiem. Arī mūsu pusē nav nekādas informācijas, kā tālāk lietas var risināties."
Tagad izšķirošais būs tas, kādu atbildi sniegs izmeklēšana par notikušo. Atkarībā no konstatētā pārkāpuma Datu regula paredz dažādus korektīvos līdzekļus, tai skaitā administratīvo naudas sodu. Tā apmērs var sasniegt 10 miljonus eiro vai 2 % no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada kopējā apgrozījuma. Tomēr inspekcijā uzsver, ka tie ir regulā noteiktie maksimālie apmēri, nevis viņu prognoze par CSDD iespējamo sodu. Par to, vai šajā gadījumā vispār ir pamats piemērot naudas sodu un kādā apmērā, varēs spriest tikai pēc pārbaudes, kas var ilgt vēl vairākus mēnešus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
