Uz saturu

50 miljoni Latgalei: Saeima atbalsta ideju, bet finansējums nav skaidrs

Priekšvēlēšanu laikā ceļu Saeimā sācis likums, kas paredz Latvijas austrumu pašvaldību atbalstam piešķirt 50 miljonus eiro. Tas izstrādāts ar mērķi mazināt šī reģiona atpalicību. Atbildīgajā komisijā likums guva deputātu nedalītu atbalstu, lai gan nav zināms, kā finansēt šo fondu. Tāpat arī sākusies šķēpu laušana par to, kuri novadi būtu pelnījuši saņemt finanšu piešprici.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas darba kartībā nonācis Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums. Tā mērķis ir veicināt šajā reģionā esošo pašvaldību noturību, apdzīvotību, drošību un iedzīvotāju labklājību. Tas, ka likums tiek skatīts nepilnus trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, esot tikai sakritība, saka viens no likuma autoriem, Latgales apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks.

Edmunds Teirumnieks
Saeimas Latgales apakškomisijas vadītājs, Nacionālā apvienība

"Tur vairāk, man liekas, sakritība nekā tas, ka mēs te par priekšvēlēšanu laiku runājam. (TV3: Tad nezvejojat šādā veidā Latgales vēlētāju balsis?) Es uzskatu, nē!"

Papildu dotāciju no valsts – kopumā trīs miljonus eiro – šobrīd jau saņem piecas pašvaldības, kas robežojas ar agresorvalstīm: Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novads. Jaunais likums paredz atbalsta saņēmēju loku paplašināt tā, lai būtu iekļautas pilnīgi visas Latgales pašvaldības. Šodien Saeimā izskanēja aicinājums iekļaut arī Jēkabpils novadu, kas ietilpst Zemgales plānošanas reģionā, kā arī četras Vidzemes pašvaldības – Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadu.

Agris Lungevičs
Madonas mērs, ZZS

"Ir tie 90 kilometri, kas ir Latgales tālākais punkts no pierobežas, šajā zonā iekrīt arī šīs Vidzemes pašvaldības ar ļoti līdzīgiem ekonomiskiem rādītājiem un problemātiku."

Austrumu pašvaldību atbalstam plānots veidot 50 miljonu eiro fondu. Tam gan iebilst Finanšu ministrija, norādot, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir jādomā, kur ietaupīt, nevis par jauniem tēriņiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Oļegs Burovs
Saeimas Valsts pārvaldes komisijas vadītājs, GKR

"Finanšu ministrijas atzinums principā ir negatīvs tāpēc, ka šobrīd uzreiz paredzēt tādu konkrētu nevar. Un mēs ar jums visi zinām situāciju ar budžetu, īpaši nākamajos gados. Šobrīd šī summa neizskatās kā reāla."

Pert Finanšu ministrijas iebildumiem asi vērsās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Daiga Mieriņa
Saeimas priekšsēdētāja, ZZS

"Mēs varam visi teikt, ka finansējuma nekad nav un tā vienmēr ir par maz. Man liekas, ka mēs jau esam aizgājuši otrā galējībā, jo tad kā mēs vispār domājam attīstīt Latviju? Un kā mēs vispār tad domājam iziet no situācija? Mums jau pašiem ir jāmeklē risinājumi. Un to es arī aicinātu Finanšu ministrijai – varbūt mazāk runāt un aizņemt laiku tik daudz, ka mums naudas nav un naudas nav, bet tiešām piedāvāt, kas būtu tās lietas, kur mēs varam atrast naudu, ko mēs varam pārdalīt."

Kur ņemt naudu Latgales atbalstam, šobrīd nav skaidrs, un tāpat vēl gaidāmi precizējumi, kurus novadus iekļaut atbalstāmo pašvaldību lokā, tomēr visi komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja jauno likumu.

Ilze Stobova
Saeimas deputāte, LPV

"Šis likumprojekts ir aicinājums pēc iespējas saglabāt Latvijas teritoriju, lai tur nebūtu tuksnesis – vienkārši vieta bijusi apdzīvota."

Lai likumu pieņemtu, tas Saeimai vēl būs jāizskata trīs lasījumos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm