60 gadus kopā vienā korī – aizkustinošs stāsts par trīs labākajiem draugiem

Sakaru operators Kārlis Kumsārs, ekonomists Jānis Kubliņš un mākslinieks-noformētājs Modris Bahmanis iepazinušies 1950. gados Latvijas Universitātes vīru korī, kas nedaudz vēlāk pārtapis par kori "Tēvzeme".

Kopējo atmiņu ir ļoti daudz. Skumīgas, priecīgas, amizantas. Latvija ar koncertiem bija izbraukāta, kā paši saka, krustām šķērsām. Visi trīs atceras tos laikus, kad uz kora koncertiem cilvēki braukuši ne ar personīgo auto.

"Bija brīdis, kad pirmos gadus brauca onkulīši ar zirgiem un muca alus iekšā ratos. Tāda idille, būtu labi to redzēt, bet tā vairs nav. Zirgu nav," atminas vīru kora "Tēvzeme" dalībnieks Jānis.

Katram ir savs stāsts, kā ir nokļuvis korī. Modris Bahmanis uz "Tēvzemi" atnācis pirms 67 gadiem, bet sācis dziedāt vēl skolas gados, kā pats saka "no īsajām bikšelēm".

1950. gados kļūt par kora dalībnieku bija kaut kas cits nekā pašlaik, kungi stāsta. Studentus Modri, Kārli un Jāni pievilka ne tikai patriotisma gars, kas ir bijis korī, bet arī skaistas mūzikas repertuārs, kuru izvēlējās kora virsdiriģents Haralds Mednis.

"Tajā laikā, 1950. gadu sākumā, tikai radio bija, TV nebija, arī radio tajā laikā pamatā pārraidīja tikai par politiku un par darbu uzvarām, mūzika bija ļoti, bet korī bija skaistas dziesmas, tas arī pievilka," stāsta Jānis.

Visi trīs ir draugi visus šos 65 gadus. Arī otrās pusītes sadraudzējās un pat sāka paralēli dziedāt savā korī. Sākumā vīri pat par to nezināja. "Mūsu kormeistars Skrīvers uztaisīja no sievām sieviešu kori," norāda Modris.

Tāda sievu kora vairs nav: aiziet gan draugi, gan viņu kundzes, Jānis stāsta. Bet tie, kuri vēl dzied, draudzējas no visas sirds. Tā esot viņu kora ētika. "Mēs visi zvērestu devām. Korim zvērestu. Šajā laikā ar draugiem izveidojās…, viņi kļuva par labākiem draugiem. Tēvuzeme," teic Kārlis.

Modrim ir 3 mazmazbērni, no viņiem ir viens puika – četrgadīgais Dāvis, un viņa vecvectēvs cer, ka viņš dziedās korī viņa vietā un vīru korim "Tēvzemei" būs turpinājums. Bet pagaidām dziedāšana ir viņu īstā dzīve, kas nemaz neapnīk.