841 Krievijas pilsonim draud izraidīšana. Daudzi uz turieni neraujas un atzīst: "Saklausījāmies politiķos"

PMLP izdevusi rīkojumu 841 Latvijā dzīvojošajam Krievijas pilsonim pamest valsti, ja nebūs nokārtots latviešu valodas pārbaudījums, kā arī izieta obligātā drošības procedūru. Ja šīs lietas netiks ievērotas, šiem Krievijas pilsoņiem draud deportācija.

Lasi arī: "Nacisms!" Kremļa lakstīgala pikta par Krievijas pilsoņu iespējamo izraidīšanu no Latvijas

"Meduza" vēsta, ka agresorvalsts Krievijas Iekšlietu ministrija solījusi šiem pilsoņiem "visaptverošu palīdzību". Tomēr, kā noprotams, daudzi uz šo "sapņu zemi" nemaz neraujas un beigu beigās sakārto visas lietas, lai varētu turpināt dzīvot Latvijā.

Līdz šim ierosinātas 62 izraidīšanas procedūras

Kā atskaites datums noteikts 13. oktobris, tāpēc "tv3.lv" sazinājās ar PMLP, lai noskaidrotu šā brīža situāciju.

Valsts iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Puķe norāda, ka šis ir jau ceturtais posms ar šādu vēstuļu izsūtīšanu, kas sākta 2023. gadā. Kopumā tās attiecas uz aptuveni 30 000 iedzīvotāju. No viņiem līdz šim ap 2600 izvēlējušies pamest Latviju, bet absolūtais vairākums ir sakārtojuši savas saistības ar valsti. Līdz šim ierosinātas arī 62 izraidīšanas procedūras.

Noskaties: Latviju pamet Krievijas pilsonis Maskaļjonovs. Pleskavā viņu sagaida kā varoni

Kas attiecas uz pēdējo cilvēku grupu, tad viņiem oficiālas vēstules tika izsūtītas 18. jūlijā, un šo mēnešu laikā Krievijas pilsoņiem bija iespēja sakārtot jautājumus par savu uzturēšanos Latvijā. PMLP informē, ka no 841 Krievijas pilsoņiem, kas saņēmuši šādu pavēsti, 358 ir iesnieguši pieteikumus uzturēšanas atļaujām. Tuvāko divu mēnešu laikā tiks apkopoti visi iesūtītie pieteikumi, lai lemtu par turpmāko rīcību.

Puķe norāda, ka tiks pārbaudīts, cik daudzi no šiem Krievijas pilsoņiem vēl dzīvo Latvijā un vai kāds no šajā sarakstā iekļautajiem nav miris. Visa informācija tālāk tiks nodota Valsts robežsardzei un "tās personas, kuras nebūs nokārtojušas šīs lietas, aicināsim sazināties par izbraukšanas rīkojuma saņemšanu".

Ilgstoši dzīvot "zem radara" nav iespējams

PMLP pārstāve skaidro, ka līdz process noritējis diezgan raiti, jo tas plaši atspoguļots gan latviski, gan arī krieviski rakstošajos medijos. Protams, ik pa laikam gadās situācijas, kad "saujiņa cilvēku" to pilnībā palaiduši garām – tie pārsvarā ir Krievijas pilsoņi, kuri vispār neprot latviešu valodu.

Taču agri vai vēlu šīs ziņas nonāk līdz ikvienam, jo, anulējot uzturēšanās atļauju, zūd piekļuve valsts sociālajiem pakalpojumiem un nav iespējams saņemt arī pabalstus. "Ilgstoši šādi cilvēks nevar izdzīvot," vērš uzmanību Puķe.

No šiem vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņiem tikai daļai vajadzēs apliecināt savas latviešu valodas zināšanas, jo vairākums ir sasniedzis 75 gadu vecumu, kas atbrīvo no pārbaudes kārtošanas, vai arī ir nokārtojuši eksāmenu jau iepriekš.

Lojalitātes pārbaude un kam pieder Krima?

Jāatzīmē, ka visus Krievijas pilsoņu pieteikumus caurskata arī valsts drošības iestādes. Tāpat viņiem jāaizpilda anketa, ar kuru var gūt priekšstatu par konkrētā Krievijas pilsoņa dzīves gājumu, kā arī lojalitāti valstij.

Šie jautājumi skar gan konkrētās personas iespējamo sadarbošanos ar Krievijas vai Baltkrievijas specdienestiem, pret Latviju vērstiem ierakstiem soctīklos un arī karu Ukrainā. Anketā ir jāatbild ar "jā" vai "nē", un tās beigās arī jāparakstās ar savu vārdu. Tas, protams, neizslēdz to, ka varētu tikt sniegta informācija, kas neatbilst patiesībai un aizpildītāja pārliecībai.

Daudzi atzīst: "Saklausījāmies politiķos"

"Cilvēks saprot, ka uz viņu attiecas likumi, un, kad pēkšņi zūd piekļuve pabalstiem, saprot, ka nevar klausīties to, ko stāsta prokrieviskie politiķi," saka Puķe.

Kad šādas pārbaudes tika izziņotas, prokrieviskie politiķi solījās tās apstrīdēt Satversmes tiesā. Taču, kad Satversme šīs prasības atzina par atbilstošām valsts likumam, tad Krievijas pilsoņi ātri vien atskārta, ka nekur neizspruks, un viss process paātrinājās.

PMLP pārstāve apliecina, ka savos paskaidrojumos, kāpēc nekas nav iesniegts, viņi tā arī atzinuši – "saklausījāmies politiķos".