Aicina samazināt patēriņa kredīta likmes, lai laukos iedzīvotāji varētu iegādāties dzīvokļus

Saeimas deputātus pārsteiguši banku dati, ka 40% no dzīvokļu iegādes darījumiem mazpilsētās un ciemos cilvēki finansē ar patēriņa kredītiem. Reģionos dzīvokļi nopērkami no 5000 eiro, vairums vidēji maksā starp 12 000 un 15 000 eiro. Bankas piedāvā patēriņa kredītu līdz 20 000 eiro – nav vajadzīga ne ķīla, ne pirmā iemaksa. Lai vēl vairāk cilvēku reģionos šādi tiku pie dzīvokļa, deputāti aicina komercbankas šādiem patēriņa kredītiem samazināt šobrīd augstās procentu likmes.

"Latvijā šobrīd ir dārgākās procentu likmes Eiropā, un tas jau ir ilgstoši daudzu gadu garumā," saka Saeimas deputāts Atis Švinka (P).

"Viens no mehānismiem šobrīd šajā sarunu posmā, kad runājam par to, vai bankām uzlikt vai neuzlikt solidaritātes nodokli par peļņu, kas gaidāma divas reizes lielāka nekā pērn, šis ir temats, lai teiktu – dodiet labākus kreditēšanas nosacījumus mājokļu iegādei ar patēriņa kredītiem," norāda deputāts Uģis Mitrevics (NA).

Ekonomikas ministrijā uzsver – patēriņa kredīts gan nav risinājums lielajās pilsētās, jo tur dzīvokļu vidējā cena 33 000 eiro. Tam izsniegt hipotekāro kredītu, bankas nevēlas. Zema tirgus vērtība. Secināts, ka dzīvokļa iegādei arī pat Rīgā un Pierīgā vajadzīga vēl plašāka valsts garantiju programma.

"Būtu jāpalielina ģimenēm ar bērniem galvojuma procents. Otrs – speciālistiem vajadzētu pievilcīgākus noteikumus padarīt reģionos. Nevajadzētu par galvojumu maksāt reizi ceturksnī, bet tā būtu vienreizēja maksa. Otrs – līdzīgi kā ģimenēm ar bērniem būtu atbrīvojums no nodevām pie reģistrācijas zemesgrāmatā," saka Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Attiecībā par pašvaldību īres mājokļiem, visticamāk, neizdosies īstenot mērķi – šogad uzbūvēt 700 jaunus īres dzīvokļus reģionos par Eiropas atveseļošanās fonda 43 miljoniem eiro. Neizdodas atrast naudu, lai kompensētu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.

"Uzbūvēt par to naudu var, bet tas peļņas procents kļūst tik mazs, ka privātais sektors neredz vēlmi iesaistīties," pauž Auders.

Kaut kāda virzība varētu būt Liepājā un Valmierā. Tikmēr Rīga nevis būvēs jaunus, bet gan arvien aktīvāk remontēšot esošo pašvaldības dzīvokļu fondu. Vienlaikus liela daļa pašvaldību nemaz nevēlas iesaistīties dzīvokļu būvniecībā, jo pat privātās – publiskās partnerības projektā ņemtais aizdevums būtiski palielina pašvaldības kredītsaistības, ka citiem attīstības projektiem Valsts kase var vairs nedod kredītu.