"airBaltic" saņem plašu kritiku par lidojumu atcelšanu; cietīs arī Rīgas lidosta
Plašu kritiku šodien izraisījis Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lēmumus vasaras sezonā atcelt tūkstošiem reisu, attiecīgi ietekmējot gandrīz 70 tūkstošu pasažieru. Lai gan tas tiek pamatots ar jau ilgstošajām dzinēju problēmām, šis viss uzjundījis jaunas spekulācijas par to, cik stabilas ir uzņēmuma vadības pozīcijas. Un jau izskan runas par kārtējiem valsts ieguldījumiem aviokompānijā.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šorīt, gada pirmajā darba dienā, izsūtīja paziņojumu, ka atceļ 4670 vasaras sezonā plānoto lidojumu, attiecīgi ietekmējot gandrīz 70 tūkstošu pasažieru.
Lidsabiedrība nedienās vainoja dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney", kam jau ilgstoši bijušas problēmas ar iekārtu apkopi un piegādēm, tai skaitā ar citām aviokompānijām. Attiecīgi "airBaltic "vairākas lidmašīnas nebūs pieejamas, un atcelti aptuveni 5% no šogad plānotajiem reisiem. Skarti būs 40 galamērķi, aptuveni pusē lidos retāk, vēl pusē – nelidos vispār.
No Rīgas pilnībā atcelti būs lidojumi desmit maršrutos, piemēram, uz Aberdīnu, Belgradu, Skopji, Gēteborgu. Atcelti lidojumi arī no citām reģiona bāzēm – Viļņas, Tallinas, Tamperes.
Ko tas viss nozīmēs, mēģina saprast arī Rīgas lidosta, kurai sagaidāmi mazāki ieņēmumi.
"Pašlaik veicam aprēķinus, kāda būs tā ietekme uz lidostas budžeta ieņēmumiem sakarā ar šīm izmaiņām. Nu vislielāko ietekmi tas varētu atstāt uz mūsu virszemes apkalpošanas pakalpojumiem un uz apkalpoto lidojumu skaitu."
Rīta pusē, kad saņēmām šīs negaidītās ziņas, protams, TV3 Ziņas lūdza arī interviju kādam no uzņēmuma vadības vienalga kādā veidā – klātienē, video zvanā, telefoniski, bet atbilde bija, ka ierobežotu resursu dēļ šādas iespējas nebūšot.
Veids, kā šīs ziņas sabiedrībai pavēstītas, un arī paši lēmumi šodien izpelnījās kritiku no valdības pārstāvjiem. Satiksmes ministrs par kategorisku nepieņemamu nosauca uzņēmuma vadības izvairīšanos no pavēstītā skaidrošanas un atgādināja tai par par solīto un nenotikušo 300 miljonu eiro kapitāla piesaisti sava biznesa plāna realizācijai. Savukārt ekonomikas ministrs uzsvēra, ka nacionālajai aviokompānijai vajadzētu nodrošināt, ka pašu flote ir darba kārtībā un pietiekama, pirms izīrēt lidmašīnas citām aviokompānijām. Uzņēmuma vadītājam esot jāuzņemas atbildība.
Vēlāk tomēr Latvijas lidsabiedrība atsaucās intervijai. Dzinēju ražotājs par lielākām piegāžu grūtībām esot informējis neilgi pirms Ziemassvētkiem.
"Vienīgā alternatīva būtu nomāt citu aviokompāniju lidsabiedrības, bet jau plānojam dažas ņemt un negribējām darīt to pašu, ko pagājušajā gadā. Pasažieriem, pamatā Latvijā, bija ļoti negatīvas atsauksmes par lidošanu šajos gaisa kuģos, tāpēc nolēmām labāk jau laikus atcelt dažus lidojumus tā vietā, lai neizpildītu tos ar "Airbus A220″ lidmašīnām."
Vēl viena alternatīva būtu "airBaltic" atkāpties no saistībām par lielas daļas savas flotes iznomāšanu Vācijas aviokompānijai "Lufthansa", bet esot pieņemts biznesa lēmums nepārkāpt noslēgto līgumu. "Lufthansa" pēdējos mēnešos arī bieži piesaukta par iespējamo stratēģisko investoru Latvijas lidsabiedrībā. Gan par šo aspektu, gan par biļešu tirgošanu akcijās gada nogalē, lai 2. janvārī paziņotu par atceltiem lidojumiem, šodien liela šūmēšanās sociālajos tīklos.
"Neapmierinātība, ko es daudz izjūtu saistībā ar savu vārdu medijos, nāk no cilvēkiem, kuri neizprot, kāda ir "airBaltic" nozīmē viņu individuālajās dzīvēs Latvijā. Mēs darbojamies jau 30 gadu. Mēs esam Latvijas un Baltijas valstu savienojamības mugurkauls. Es nezinu, kāpēc, lai kāds būtu ar to neapmierināts. Es dabūju visu vainu no jums, no medijiem. Katru rītu es redzu kaut ko uzrakstītu par Gausu. Ziniet, es cīnos par šo labāko zīmolu Baltijas valstīs."
Šim zīmolam gan turpina tikšķēt finansiālais pulkstenis pretim skaudram modinātājam. "airBaltic" padomes priekšsēdētājs sociālajā tīklā "LinkedIn" publiskojis rakstu par to, ka gan investora piesaiste, gan iecerētā lidsabiedrības pošanās uz biržu jeb IPO nesokas tik raiti, cik cerēts. Valdībai var atkal būt jānāk talkā.
Lai arī papildu kapitāla injekcija no valsts var izraisīt jaunu lokālu "PR krīzi", ieguldījuma nepieciešamība, visticamāk, ir neizbēgama, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem. Pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no IPO procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.
"airBaltic" uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gauss gan norādīja, ka neplāno prasīt valstij jaunu finansiālu piešprici.
Nacionālā aviokompānija "airBaltic" saistībā ar atceltajiem reisiem piedāvā ietekmētajiem pasažieriem iespēju mainīt lidojumu rezervāciju vai atmaksāt naudu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda, ka nekāda īpaša papildu kompensācija pasažieriem nepienākas, ja lidojums atcelts vismaz divas nedēļas iepriekš.
"Ja rodas konfliktsituācija, palīdzības sniegšanai pasažieris ir tiesīgs vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar parakstītu iesniegumu, kam klāt pievienoti visi dokumenti. Tai skaitā arī saraksti ar pārvadātāju, biļetes kopijas un arī citi dokumenti. Attiecībā uz papildu izmaksām, piemēram, viesnīcas, vilcieni, citi rezervēti pakalpojumi, regula neparedz šādu izdevumu atlīdzināšanu, bet pasažierim jebkurā gadījumā ir tiesības lūgt pārvadātājam atlīdzināt šos radušos zaudējumus, ja tie ir radušies pārvadātāju vainas dēļ."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
