Aiz slēgtām durvīm spriež par pierobežas drošību; daudzi jautājumi vēl bez atbildēm
Kopš gada sākuma pašvaldību vadītājiem ir pielaide valsts noslēpumam. Šī bija pirmā plašākā saruna, kurā austrumu pierobežas novadu vadītājus detalizēti iepazīstināja ar Nacionālo bruņoto spēku vērtējumu par drošības situāciju un bruņoto spēku spējām. Daļa informācijas ir klasificēta un paliek starp tikšanās dalībniekiem.
No tā, ko var atklāt sabiedrībai, valsts prezidents uzsver – pašvaldībām jāizstrādā rīcības algoritmi un jānodrošina alternatīvi savstarpējās saziņas kanāli, nepaļaujoties tikai uz mobilajiem tālruņiem. Tikšanās reizē konstatēts, ka pie sarunu galda ļoti vajadzētu būt arī iekšlietu dienestu vadītājiem, tos līdzīgā formātā tikties aicināšot nākamreiz.
"Jau otro reizi pārliecinos, ka mums ļoti trūkst iekšlietu vadības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības, jo, patiesību sakot, krietni 40% vai pat puse no visiem izrunātajiem jautājumiem pamatā bija civilā aizsardzība. Apziņošanas sistēma, tur gan sava daļa atbildības arī aizsardzības sektoram un bruņotajiem spēkiem."
"Mūsu sadarbība ir sekmīga, sapratne ir daudz augstākā līmenī. Tam ir palīdzējušas daudzās mācības ar pašvaldību vadītājiem, kuriem pateicos par iesaisti un sapratni."
Novadu vadītāji atzīst, ka situācija aizvien ir saspringta, lai gan pēdējā laikā iedzīvotāju vidū redzams atslābums. Pēdējais apziņošanas gadījums Latgalē saistībā ar dronu trauksmi bija 8. jūnijā, kad NATO iznīcinātājs dronu notrieca.
"Reālā situācija puslīdz mierīga tagad, jo ilgu laiku nav bijis starpgadījumu. Pēdējais bija dzeltenā veida brīdinājums, kas neliek rīkoties, bet sekot debesīm, kas tur notiek."
Daugavpils mērs uzver nepieciešamību reāli stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, kas ir pamats, lai pierobežas iedzīvotāji varētu justies droši.
"Tas viss ir sekas. Mums vairāk jārunā par bruņoto spēku kapacitātes stiprināšanu, identificēšanas spējām un notriekšanas iespējamību, lai šādi gadījumi neatkārtotos."
Atbildot uz šo, Aizsardzības ministrs informē, ka tuvākajā laikā pierobežā izvietos papildu radaru sistēmas un pārtvērējsistēmas.
"Mēs nevaram 100% izslēgt, ka kāds no droniem varētu neielidot, bet strādāsim, lai sistēmu pilnveidotu un pretgaisa sistēma nodrošinātu drošas debesis. Jā, ir diezgan izaicinoši visas iepirkuma procedūras, laiks, bet esam raduši risinājumu, un tuvākajā laika izvietosim papildus. Ir vajadzīga sistēmu integrācija un karavīru apmācība."
Melnis skaidroja, ka turpinās darbu pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides – šeit galvenie izaicinājumi būs zemes gabalu nodrošināšana, prettanku šķēršļu izvietošana, darbs šeit ir procesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
