Aizdomīgas līmlentes, Jāņu ugunskurs – absurdie iegansti, kādēļ šāva Latvijas iedzīvotājus "Baigajā gadā"
Okupācijas muzejs aicina neaizmirst par tiem sarkanā terora upuriem, kuri Latvijā tika nogalināt šajā laikā pirms 79 gadiem, kad nacistiskās Vācijas karaspēks ieņēma Latviju un padomju vara steigšus bēga. Atkāpjoties "sarkanie" apcietinātos šāva bez kāda sprieduma un pamatojuma, un tikai dažiem gūstekņiem izdevās paglābties.
Padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada jūlija sākumam Latvijā mēdz dēvēt par "Baigo gadu". Līdz šim ir zināms par vismaz 3745 Latvijas iedzīvotāju arestiem un 400 slepkavībām šajā periodā.
Valsts drošības tautas komisārs Semjons Šustins uzrakstīja rezolūciju uz apcietināto saraksta: "Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut". Muzejā saglabāts oriģinālais saraksts. Mašīnrakstā, ar pasvītrotiem uzvārdiem. Pie dažiem jautājuma zīmes. Nošaušanai pietika ar baumām un absurdiem iemesliem – piemēram, kādam logs aizlīmēts ar līmlenti, raksts atgādina kāškrustu. Jāņos kurināts ugunskurs – aizdomas, ka šādā veidā signalizēts vācu armijai.
Muzejā ir unikāla video liecība – kādai sievietei izdevās izglābt savu dzīvību. Viņai piedēvēja sakarus ar kādu vīrieti, kurš glabājis pretpadomju grāmatas un bijis organizācijā "Tēvijas Sargs". Aizturētās dzīvību izglāba atrašanās vieta cietumā. Burtiskā nozīmē.
1941. gada 1. jūlijā Rīgu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks. 4. jūlijā, atrokot divas bedres cietuma teritorijā, tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem drīz atpazina 69, vienu vīrieti atrada vēlāk. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas 6. jūlijā guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot veidot "Balto krustu" kapulauku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
