Uz saturu

Aizsardzības koncepcija: Krievija arī turpmāk būs galvenais drauds Latvijas drošībai

2023. gada 5. septembrī 16:39

Ja Krieviju karā Ukrainā pilnībā nesakaus, trīs līdz piecu gadu laikā tā var atgūt savu militāro spēku, tā šodien, prezentējot jauno valsts aizsardzības koncepciju, pauda aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Šis ir laiks, kas Latvijai jāizmanto, lai stiprinātu savu aizsardzību un spēju reaģēt bruņota apdraudējuma gadījumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašlaik spēkā ir 2020. gadā Saeimas pieņemtā koncepcija, kas paredzēta četriem gadiem, taču šā brīža ģeopolitiskā un drošības situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā likusi straujāk pārveidot arī Latvijas valsts aizsardzības pamatdokumentu. Aizsardzības ministre šodien uzsvēra, ka Krievija arī turpmākajos gados būs nedemokrātiska, naidīgi noskaņota valsts, kas saglabāsies galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai.

Ināra Mūrniece
aizsardzības ministre (NA)

"Ja Krievija karā Ukrainā netiks pilnībā sakauta, tad trīs līdz piecu gadu laikā tā var atgūt savu militāro spēku, tad mēs saprotam, ka Krievija savas ambīcijas par ietekmes sfēru paplašināšanu turpinās arī tālāk. Mūsu interesēs ir, lai Ukraina uzvarētu, jo tas nozīmē papildus drošību Baltijai, NATO. Šis laiks – 3-5 gadi mums ir dots, lai mēs to izmantotu, nostiprinātu Latvijas un nostiprinātu līdz ar to arī NATO drošību."

Jaunajā koncepcija noteikti valsts stratēģiskās aizsardzības militārie pamatprincipi, priorotātes – pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Iecerēts gan ievērojami stiprināt savas aizsardzības spējas, gan arī valsts sagaida jau nākamgad plašāku NATO spēku klātbūtni reģionā. Kanāda apņēmusies dubultot karavīru skaitu, tāpat nākamgad pie mums ieradīsies arī papildspēki no Dānijas un Itālijas.

"Karš Ukrainā liecina, ka pat īslaicīga teritorijas okupācija, teritorijas atstāšana ienaidnieka, teritorijas zaudēšana nozīmē milzīgus cilvēku upurus. Valsts teritorijas aizsardzība no pirmā tās centimetra un pirmā bruņotā konflikta minūtes. Bet ir ļoti svarīgi, lai NATO rīcībā būtu pietiekami daudz militārā spēka šo plānu izpildei 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas ir tikai pamats, un, man jāteic, es esmu gandarīta, ka Latvija visdrīzāk jau nākamgad sasniegs 3% no IKP aizsardzības spēju stiprināšanai," norādīja Mūrniece.

Šajā plānā uzsvars likts arī uz sabiedrības iesaisti.

"Tā ir visaptverošas valsts aizsardzības pati esence – ja ir uzbrukums, nav jāgaida pavēle – ir pretošanās," uzsvēra aizsardzības ministre.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viens no veidiem, kā sabiedrību apmācīt rīcībai krīzes situācijā, ir visaptverošas valsts aizsardzības mācības. NBS komandieris Leonīds Kalniņš uzsvēra, ka "Namejs 2023", kas sākās šodien, 5. septembrī, ir viens no piemēriem.

Leonīds Kalniņš
ģenerālis, NBS komandieris

"Galvenais mērķis šim vingrinājumam ir pārbaudīt un trenēt komandvadības spējas, savietojamību ar sabiedrotajiem, pārrobežu sadarbību. Vingrinājumā tādā vai citā veidā piedalās visa Latvijas sabiedrība – pastarpināti vai nepastarpināti būs darbības. Šajā – lielākajā vingrinājumā Latvijā – ir plānota 8500 karavīru no 17 valstīm un Latvijas bruņoto spēku dalība."

Tāpat jaunās koncepcijas pamatā ir pretgaisa aizsardzības un krasta aizsardzības spēju izveide – tālās darbības raķešu, artilērijas iegāde, kā arī vietējās militārās industrijas stiprināšana, attīstot bruņu transporta un dronu ražošanu, kā arī ar laiku izvērst pilna cikla munīcijas ražošanu Latvijā. Tiesa, pirms īstenot šāda līmeņa aizsardzības spējas, bez kurām, kā pierādījis karš Ukrainā, pretstāvēt ienaidniekam nav iespējams, mūsu valstij vispirms būtu jātiek galā ar bēdīgi slavenās austrumu robežas stiprināšanu, kuras izbūve uz priekšu rit nepiedodami lēnu.

Ināra Mūrniece
aizsardzības ministre (NA)

"Komandieris ir devis pavēli par robežas detalizētāku izpēti no militārās pretmobilitātes viedokļa. Pat ja šobrīd viena daļa "Vagner" tiek pārvirzīti uz Krieviju, viena daļa Āfriku, daļa paliek Baltkrievijā un situācija var strauji mainīties. Darbs ir uzsākts, izpēte notiek – pat tādiem sīkumiem ir nozīme, kā piemēram, kāda ir grunts, lai saprastu, kāda veida pretmobilitātes pasākumi konkrētajā teritorijā ir nepieciešami. Vai jāuzstāda tanku zobus, metāla konstrukcijas, betona konstrukcijas vai jādomā arī par cita veida pasākumiem. Es gribu uzsvērt, ka ir uzdots izvērtēt arī prettanku mīnu izvietošanu."

Vēl viens būtisks posms – būtiski palielināt kaujas spējīgu armiju – bruņoto spēku kara laika struktūru ar 31 000 karavīru un 30 000 rezerves karavīru. Šo mērķi plānots sasniegt ar Valsts aizsardzības dienesta un Zemessardzes palīdzību.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Aizsardzības ministrijas izstrādāto Valsts aizsardzības koncepciju izskata Ministru kabinets un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā, līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tiem nepieciešamie resursi. Tāpat tā ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm