Alimentus Latvijā nemaksā teju 30 000 vecāku

Man pašam euro pietrūkst, spēļu automātiem un bamšļiem-KĀDI VĒL ALIMENTI!?!

Un cik uzturlīdzekļu parādnieki strādā TV3 kompānijā un tai pakārtotos uzņēmumos? Vai pie jums tur visās pozīcijās ir tādas algas, lai vecāks pilnībā varētu nodrošināt 2 līdz 3 bērnus un pats vēl izskoloties?

Katram kokam divi gali un viss nav tikai melns un balts. BET. Ja uztaisīji bērnu - nāksies uzturēt, nevar gaidīt, kad valsts mūsu bērnus uzturēs, ne jau valsts stāvēja gultas galā un mudināja nodarboties ar neizsargātu seksu. Protams, ka svarīgs ir valsts atbalsts, bet ne jau tikai un vienīgi. Un pieaugušu cilvēku grūti pāraudzināt, tas jāsāk ģimenē...Tādi nu bērni te mums ir izaudzināti, kas tik vieglprātīgi izturas bret saviem bērniem. Un par visu jāatbild. Tur pie kājas kā bērns tas ir - bagātam tēvainim vai nabadzīgam alkašam. Smadzenes ir - domājiet pirms jājaties. :)

Man būtu ierosinājums - tā vietā, lai atspoguļotu tikai vienu un, jāsāka, visai debīlu pozīciju uzturlīdzekļu parādnieku jautājumā, kur acīmredzami ir izvērsts hibrīdkarš ar visiem tam raksturīgajiem propogandas līdzekļiem no valsts puses, akli pavērstiem pret tiem, kam kaut kas ir nogājis greizi šajā dzīvē, bet neviens par to neliekas ne zinis, TV3 komandai uzsākt projektu, kurā atsoguļotu jau reālus uzturlīdzekļu parādnieku dzīvesstāstus, bet ne no šīs valstī bezatbildīgi izvērstās propogandas puses, kas neparedz rēķināšanos ar cilvēkiem, bet gan izrēķināšanos. Man prasītos redzēt, iepazīt un saprast to cilvēku kontingentu, kam dzīvē nav viss tik gludi gājis. Visticamāk, tie nav visu mūžu bijuši kādi tur bomži, kuri pret sievietes gribu vilkuši vai paši ar varu vai viltu ir ievilkti ģimeniskās attiecībās, tad pamesti vai paši to mīlas ligzdiņu atstājuši. Manuprāt, te atklātos visai plašs un arī inteliģencei tuvu stāvošs diapazons. Iespējams, tie ir arī visādi citādi cienījama darba darītāji (vai vismaz tādi kādreiz bijuši). Manuprāt, tas ir galēji netaisnīgi, ka valsts ar šiem cilvēkiem nestrādā. Augsti civilizētā valstī līdz ar pirmajām uzturlīdzekļu parāda pazīmēm pieklātos par šiem cilvēkiem sākt pastiprināti interesēties sociālajam dienestam ar krīzes psihologu priekšgalā. Un Latvijai kā valstij pat būtu jāuzliek par pienākumu neatlaist šos cilvēkus likteņa varā, bet gan pieskatīt un ģimenes lietu ietvaros risināt šīs domstarpības starp iespējām, gribēšanu un varēšanu

Personīgi es uzskatu, ka ne jau šie cilvēki ir parādā valstij, bet gan otrādi - valsts ir parādā šiem cilvēkiem. Apskatieties, kādus dokumentu plūdus ir sarakstījuši ierēdņi, lai atkratītos no ģimenei labvēlīgas vides nodrošināšanas Latvijā un kauninātu tos, kas ar to minimumu, ko Latvija tiem garantējusi, nav spējuši tikt galā un izsisties cilvēkos. Un par to visu ierēdņi ir saņēmuši (vēl joprojām saņem algas), paši neko izšķiroši kvalitatīvu priekš šiem ļaudīm nedarot, tikai darbojoties kā soģi pret cilvēkiem, kuri lielākais vairums vienkārši bezjēgā kaut kur nostrādā savu dzīvi, jo kur tu cilvēks liksies (jā, dažs labs arī iedzerot un cerot uz labākiem, viņam saprotamiem laikiem, dažs labs dzerot, jo tā izdzīvot ir lētāk un arī veselais saprāts uz laiku tiek nomākts, kad trejdeviņas reizes tie no valsts puses caur dupšu deldētājām bābām valsts kantoros pasūtīti kur acis rāda), izsalkuši pēc mīlestības un padoma - reāla, ne pazemojoša, un vērā ņemami taustāma. Ja apkopotu visus līdzekļus, ko valsts ir tērējusi un vēl joprojām tērē savai soģu politikai, vērstai pret kādu no šiem vecākiem (tātad tas emocionāli grauj arī to bērnus, ja vien tie nav laboratorijas apstākļos mēģenēs radīti), kuriem ir atklāti pateikts- ejiet tur, nezin kur- tātad uz pelēkās ekonomikas zonu vai ekonomiskajā izsūtījumā,- un atnesiet mums džunguru naudas, tātad - ja apkopotu šos valsts bezjēgā tēriņus un novirzītu tos uz ģimenes pabalstiem uzturlīdzekļu parāda segšanai, lietas būtu atrisinājušās pašas no sevis bez visa šī dzimumnīdēju jandāliņa, kas riņķī un apkārt ģimenes lietām uzturlīdzekļu jautājumos valstī ir izvērtusies. Jā, ar muldēšanu draudzēties ierēdņus māca, bet ar matemātiku iedzīvotāju labā ne sevišķi - tā viņiem nav vajadzīga. Ja kas, sirdsapziņas atslodzei pieslēgsies kādam ES fondam, lai veicinātu labklājības sildīšanu valstī, pašiem algas būs, bet tie, kuru vārdā tiešām kas reāli kvalitatīvs un taustāms izdarāms būtu, grims uzturlīdzekļu parādos. Valsts ir parādā šiem ļaudīm, bet ne otrādi. Valsts ir parādā..