AM: Apdraudējuma līmenis Latvijai liek domāt par aizsardzības infrastruktūru izveidi

Aizsardzības ministrijas ziņojumā teikts, ka "Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi", ka jādomā par civilās aizsardzības infrastruktūru izveidi. Lai pasargātu iedzīvotājus no militāriem uzbrukumiem, "nepieciešams apsvērt iespēju būvēt publiskus patvērumus jeb bunkurus sabiedriskajās vietās vai jaunceltnēs, lai savlaicīgi nodrošinātu spēju valsts iedzīvotājiem atrast un sasniegt drošas vietas".

"Piemēram, Somijā ir uzdevums ceļot jebkuru jaunu māju šādu patvertni izbūvēt pagrabā vai tā ir pašvaldību funkcijas vai valsts, bet skaidrs, ka tam visam ir vajadzīgs finansējums, tādēļ ir vajadzīga diskusija, vai un kādā veidā šo īstenot," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Ne tikai būvēt jaunus bunkurus, bet Aizsardzības ministrijas ieskatā esot arī jāizvērtē iespēja savlaicīgi pielāgot jau esošo publisko infrastruktūru krīzes situāciju pārvarēšanai.

"Jebkuras sabiedriskās celtnes, kurās uzturas iedzīvotāji, kuri nav spējīgi par sevi parūpēties, kuriem vajadzīga aprūpe, tajā skaitā bērnudārzi, un tam līdzīgi. Taču vēlreiz, tā būtu fundamentāla diskusija, un tas nav tikai par patvertnēm, bet arī pārtikas rezervēm un daudziem citiem jautājumiem," teic Garisons.

Pazemes patvertņu būvniecība, visticamāk, izmaksātu desmitiem miljonu eiro, un neesot cerību, ka naudu dotu, piemēram, NATO. "Es nedomāju, ka kāds finansētu mūsu patvertņu celtniecību," pauž Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Par civilo aizsardzību atbildīgajā Iekšlietu  ministrijā LNT Ziņām skaidro – pilnīgi visu iedzīvotāju vajadzībām bunkurus uzbūvēt nebūs iespējams, jo pat Padomju režīma laikā izveidotie 311 bunkuri spēja nodrošināt tikai 5% Latvijas iedzīvotāju patveršanos tajos.

Padomju gados būvētais pazemes patvērums jeb bunkurs ir arī zem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas "Gaiļezers". Vēl pirms 18 gadiem te viss esot bijis pilnībā funkcionējošs, un spētu autonomi darboties līdz pat divām nedēļām. Slepenības statusu šim bunkuram noņēma salīdzinoši nesen – 2008. gadā, jo tad prognozēja – Latvijai nekādi militāri draudi neesot.

"Šī patvertne neatbilst vairs tām prasībām, kuras ir izvirzītas pret šāda veida būvēm, kā arī izturībai pret pašreizējiem ieročiem," saka RAKUS "Gaiļezers" apsaimniekošanas daļas vadītājs Rauls Ošenieks.

Savukārt Latvijā zināmākais bunkurs ir zem rehabilitācijas centra "Līgatne", ko 1980. gados izbūvēja politiskās elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Kā demonstrē gide Margarita, joprojām darbojas skābekļa autonomā apgāde.

Aprīkojums ir tik labā stāvoklī, ka elektrolīniju pārrāvuma gadījumos bunkura ģenerators joprojām spējīgs ražot elektrību visam rehabilitācijas centram. Esot gan apšaubāms, vai tūristu iecienīto objektu atkal daļēji noslepenotu un modernizētu civiliedzīvotāju evakuācijai.

Līgatnes bunkuru pārbaudījuši pat NATO eksperti. Tiesa gan, viņi secinājuši, ka mūsdienu kara apstākļos šis bunkurs vairs nespētu glābt cilvēkus. Iemesls, kā saka NATO eksperti, mūsdienu atombumbu tiešais trāpījums ir 15 metri zem zemes, taču Līgatnes bunkurs ir vien tikai deviņus.

Vai būtu jābūvē jaunas pazemes patvertnes, pat jaunos daudzdzīvokļu namos, domas dalās. "Ja būvētu daudzdzīvokļu mājās, tad cik tā māja izmaksātu. Šī bunkura izmaksas bija 4 miljardi dolāru. Ja mēs tagad pērkam dzīvokli pa 60 tūkstošiem eiro, bet tur izbūvētu bunkuru, tad dzīvoklis maksātu 300 000," saka "Līgatnes slepenā bunkura" apmeklētājs Vasīlijs.

"Lai cilvēkiem būtu kāda drošība patverties, bet noteikti ir jāmāca civilā aizsardzība, lai cilvēkiem nebūtu panika, lai viņi zinātu, kas jādara, kur vajadzētu braukt," pauž "Līgatnes slepenā bunkura" gide Margarita Plūksne.

Arī Aizsardzības ministrijā savā ziņojumā norāda, ka cilvēkiem pašiem ir laikus jāmācās sevi pasargāt militāra uzbrukuma gadījumā, jo, citēju – "valsts pārvaldes institūcijām neesot ekskluzīvu iespēju nodrošināt visu valsts iedzīvotāju aizsardzību krīzes vai kara pirmajās stundās vai pat dienās. Tas nozīmē, ka valsts iedzīvotāji atbild paši par sevi."