Amatpersonas lēno žoga tapšanu skaidro ar sarežģīto Latvijas‑Baltkrievijas robežas reljefu

Ramona Innusa

Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja

"Valsts robežas josla nav taisna, lineāra josla un mēs sastopamies ar ļoti daudziem sarežģījumiem gan no ģeogrāfiskā, gan ģeodēziskā viedokļa. Īpaši šeit ir daudz pārmitrinātu vietu, robežupju un grāvju, tieši tāpēc uzmērīšanas process un atmežošana notika tik ilgi. Mūsu lielākais šķērslis ir bijis tieši ļoti zemā komersantu ieinteresētība veikt mērniecības darbus sarežģītās ģeogrāfiskās vides dēļ."

Patlaban uz Latvijas-Baltkrievijas robežas notiek zemes planēšanas darbi 12 metru platā robežjoslā un tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra, lai izbūvētu robežjoslu ar patruļceļiem un laipām.

Renārs Griškevičs

Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja

"Lielie darbi ir sadalīti trīs lielos posmos, pašlaik notiek lieli būvniecības darbi, kas ir nepilnu 84 kilometru garumā – no 80 kilometriem meža atmežoti ir 60 kilometri, ir izbūvēts fizisks žogs piecu kilometru garumā un tilti pāri upēm un patruļtakām valsts robežsargiem."

Atbildīgie sola, ka līdz ar atmežoto teritoriju – robežas izbūves ātrums palielināšoties piecas reizes, proti, dienā plānots izbūvēt kilometru infrastruktūras un pirmo posmu noslēgt nākamā gada pavasarī.

Atbildīgais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons arī noraida kritiku par to, ka Latvijas tempi robežas infrastruktūras izbūvē ir ievērojami lēnāki nekā Polijai un Lietuvai, kas savu darbu pie krietni garākām robežām ar Baltkrieviju noslēgušas jau pilnībā.

Kristaps Eklons

iekšlietu ministrs, "Attīstībai/Par!"

"Izejas pozīcija ir kardināli atšķirīga, Polijai praktiski visa robežjosla ir 200 metrus plata, mums nācās mērīt tos 12 metrus. Polijā tie ir gandrīz 200 metri izbūvēti jau padomju laikos, viņiem atlika piebraukt ar savu smago tehniku līdzīgi kā mēs šeit stāvam… Viņi varēja ķerties uzreiz pie darba."

Tikmēr Latvijas Republikas Valsts robežsardzē saka, – migrācijas spiediens no Baltkrievijas puses nav liels, taču saglabājas stabils, līdz ar to arī šis nelielais posms papildu jau izvietotajam pagaidu žogam būtiski atvieglo robežsargu darbu.

Juris Martukāns

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks

"Nedēļas laikā vidēji tieši Daugavpils pusē Baltkrievijas robežai ir 60-80 nelikumīgie pārkāpēji, augustā bija virs 300. Patlaban septembrī jau ir līdz 150 gadījumi, tas spiediens ir mainīgs. Viennozīmīgi atvieglojis, kā jūs redzat, pēc tā reljefa šie posmi ir tādi, kurus ir viegli šķērsot, ja nav šķēršļu."

Ar četru metru augsto žogu kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā par kopējām izmaksām nepilnu 103 miljonu eiro apmērā. Izbūvi plānots pabeigt 2024. gada pavasarī. Pēc tam to iecerēts aprīkot ar tehnisko nodrošinājumu, proti, videonovērošanas kamerām un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem, lai novērstu migrantu nokļūšanu Latvijas teritorijā. Tam būtu nepieciešami papildu 230 miljoni eiro.