ANO migrācijas pakts šķeļ Latvijas politiku un sabiedrību

Pagaidu valdība pagaidām neziņā, ko darīt ar ANO migrācijas paktu. Gaidīs jaunās Saeimas viedokli.

Līdzīgi kā Stambulas konvencija par vardarbības izskaušanu ģimenē, arī ANO migrācijas pakts sašķēlis Latvijas politiku. Tas uzskatāmi izpaudās pagājušajā nedēļā, kad ar minimālu balsu pārsvaru jaunā Saeima nolēma iekļaut šīs nedēļas sēdes darba kārtībā rezolūciju, kas aicinās valdību nepievienoties attiecīgajam dokumentam.

Šādu rosinājumu atbalstīja galvenokārt konservatīvi noskaņotie deputāti no Nacionālās Apvienības, "KPV LV" un Jaunās Konservatīvās partijas (JKP).

Vairākas valstis, piemēram, ASV, Čehija, Polija un Ungārija jau paziņojušas, ka paktam nepievienosies. Arī Latvijas sabiedrībā strīdīgais jautājums atbalsojies – portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana gan par, gan pret paktu. Tāpat portālā "Ģimene. Tauta. Valsts." publiskota vēstulē, kurā vairāk nekā 40 sabiedrībā zināmu cilvēku aicina nepievienoties dokumentam.

Starp viņiem norādīti disidente Lidija Lasmane-Doroņina, kristīgo baznīcu vadītāji, režisors Alvis Hermanis, kā arī Latvijas Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš.

"Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz "starptautisko sadarbību un globālo partnerību". Šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi," teikts vēstulē.

ANO migrācijas pakts šodien bija valdības dienaskārtībā. Par jautājuma virzību atbildīgais ministrs uzsvēra, ka mēģinājis kolēģiem skaidrot dažādos mītus ap šo dokumentu.

"Šis dokuments nav juridiski saistošs līgums, to neviens netaisās parakstīt. Diemžēl publiskajā telpā dzirdu absolūtu sabiedrības maldināšanu. Šis dokuments īpaši nosaka, ka nacionālajām valstīm ir absolūta suverenitāte lemšanā par migrācijas politiku. Tas arī paver nopietnas iespējas cīnīties pret cilvēktirdzniecību un kontrabandu," saka Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Acīmredzot līdz galam pārējā Ministru kabineta bažas viņam gan nebija izdevies kliedēt.

"Šajā deklarācijā pozitīva ir pievēršanās tām valstīm, kurās migrācijas rodas. Tajā pašā laika laikā viņu var interpretēt kā likumu normas. Bažas ir par to, ka dalībvalstīm būs ierobežotas lemšanas spējas," pauž Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valdība šodien lēmumu par paktu nepieņēma. Tā gaidīs jaunās Saeimas nostāju ceturtdien un tālāk vadīsies pēc tās. Iecerēts gan turpināt politiskās konsultācijas par šo jautājumu.

Sacelto traci par nepamatotu uzskata politologs Mārtiņš Hiršs, kurš agrāk strādājis Latvijas pārstāvniecībā ANO. Viņš akcentē, ka dokuments aptver migrāciju ļoti plaši – runa ir ne tikai par bēgļiem, bet arī, piemēram, latviešu studentiem un strādniekiem ārvalstīs.

"ANO nevienam nevar neko uzspiest. Protams, starptautiskā likumdošana strādā tā, ka valstis sanāk kopā un runā, kā ko var īstenot. Un katra valsts var teikt, kuru pusi grib un var īstenot. To mēs nevaram, jo mums ir tādi un tādi iemesli. Paktā ir uzsvērts – katra valsts īsteno to, kā var. Ļoti bieži tiek izrauts no dokumenta satura viens citāts, un tad mēģina pagriezt, ka patiesībā pakts ir kaut kāda sazvērestība," saka Hiršs.

Igaunijas parlaments paudis atbalstu ANO migrācijas paktam, savukārt Lietuvas Seims par to lems trešdien.