Apritējis gads, kopš jāšanas sporta bāzi "Kleisti" pārņēmusi valsts. Vai apstākļi ir uzlabojušies?

Pie sporta bāzes "Kleisti" šobrīd plīvo Izglītības ministrijas un Latvijas Nacionālā sporta centra karogi. Jāšanas sporta bāze valsts pārvaldībā atgriezās pērn jūlija beigās pēc ilgstošām domstarpībām ar Jātnieku federāciju, kurai komplekss bija nodots bezatlīdzības lietošanā.

Pirms gada ministrija norādīja uz virkni problēmu – tika konstatēti pārkāpumi zirgu kopšanā un uzturēšanā, vides piesārņojums, nesaskaņoti būvdarbi un tika secināts, ka pats komplekss ir ļoti sliktā stāvoklī.  Zirgu saimnieki atzīst – toreiz bijušas bažas, kas ar "Kleistiem" notiks tālāk? Taču šobrīd tam pamata vairs neesot.

"Situācija bija ļoti stresaina. Mēs jau meklējām kaut kādas citas vietas, kur braukt, bet izmitināt tik lielu zirgu skaitu, tas nav viegli. Protams, nevar uzreiz prasīt, lai sataisa visu, kas nav taisīts entos gadus, bet kopumā es varu novērtēt, ka šis gads nav pagājis pa velti," saka zirgu saimniece Irina Brūniņa.

Nepilnu gadu par "Kleistiem" atbildīga ir Everita Daubure. Pati nodarbojas ar jāšanas sportu un saka  – šeit esot teju uzaugusi: "Principā pa gadu ir izdarīts daudz, bet skaidrs, ka ēka ir nodota ekspluatācijā 1974. gadā un darba ir ļoti daudz! Jo ir daudz arī visādi avārijas darbiņi, kas ir vienkārši jāveic nolietojuma dēļ. Kas varbūt visu plānu pagarina, jo mums nav tikai tie darbi, ko esam izdomājuši – mums nāk klāt arī jaunie."

Pērn valsts piešķīra 640 000 eiro, lai novērstu trūkumus, kas apdraudēja "Kleistu" ēku ekspluatācijas drošību. Šajā laikā sakārtota ugunsdrošība, uzstādītas funkcionējošas ugunsdzēsības šļūtenes, galvenajā manēžā nomainīts laukuma pamats. Dzīvnieku apstākļu uzlabošanai izbūvēti jauni āra aploki un zirgu mazgātavas, iegādāts arī dažāda veida inventārs. Tāpat teju visā kompleksā pārvilkta elektroinstalācija.

"Šīs nav vienīgās elektrības kastes, kas mums ir, ir arī staļļa ēkās un visur. Un tajā galā bija pat elektrības kastes, kuras elektriķi bildēja, jo viņi nebija redzējuši šādus vēstures mantojumus un, kā viņa vispār vēl turas," pauž Everita Daubure.

Zirgu saimnieki saka – tiem svarīgākais, ka "Kleistos" joprojām iespējams turēt zirgus un trenēties. Taču tikpat būtiski esot arī drošības jautājumi.

"Pēdējos gadus pirms tām pārmaiņām katru dienu, dažreiz pat vairākas reizes mums zvanīja signalizācija, acīmredzot bija kaut kādas problēmas un uz to bija norādījuši arī atbildīgie dienesti, tad šobrīd šī situācija ir sakārtota. Tad ir sakārtota videonovērošana. No vienas puses tas varbūt nav tik būtiski, bet runājot par zirgu labturību, tas gan ir būtiski. Ir nepieciešams zināt un redzēt, kas notiek, vai ir ticis pabarots zirgs, ja ir kādi strīdīgi gadījumi," teic Irina Brūniņa.

Vienlaikus izskan bažas, ka šobrīd "Kleisti" vairāk darbojas kā komerciāla zirgu novietne, nevis nacionāla sporta bāze, kuras galvenajam uzdevumam būtu jābūt jātnieku sporta attīstībai – sportistu un treneru sagatavošanai, treniņu procesa nodrošināšanai un atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanai nacionāla un starptautiska līmeņa sacensībām.

"Treniņi notiek. Bērni un jaunieši, pieaugušie jāj ar zirgiem. Arī sacensības notiek. Šogad notiks 15 sacensības, kas nav maz. Bet šeit turpmākai sporta veidu attīstībai "Kleistu" bāzē ir jāiet kopā ar Latvijas Jātnieku federāciju. Tur ir jāsēžas pie galda, sākam visu no baltas lapas. Skaidrs, ka negāja mums viegli ar to bāzes pārņemšanu, bet laiks ir pagājis," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs.

Ministrija nākamajam gadam arī neplānojot papildu finansējumu "Kleistu" bāzes uzturēšanai – visi darbi būšot jāveic no Latvijas nacionālā sporta centra budžeta, kurš apsaimnieko vairākus sporta objektus. Tikmēr "Kleistos" darāmo darbu vēl ir rindām – piemēram, tribīnes šobrīd izmantot aizliegts, jo tās ir bīstamas.