Apvienot, pirkt, pārdot? Pēc saceltās ažiotāžas valdība spriež, ko galu galā darīt ar "tet" un LMT

Ko darīt ar valstij daļēji piederošajiem uzņēmumiem "Lattelecom", tagad "tet", un "Latvijas Mobilo Telefonu"? Pēdējos gandrīz 20 gados šis jautājums bijis uz nevienas vien valdības darba galda. Vai kompānijas apvienot, varbūt pārdot zviedru līdzīpašniekam "Telia", varbūt valstij tieši atpirkt no skandināviem akcijas? Diskusiju daudz, bet pēc būtības lēmumu nekādu.

Šāda izskatās nedaudz vienkāršota, bet tik un tā samērā sarežģītā tehnoloģiju milžu akcionāru struktūra. Ar "tet" viss gaužām skaidri – 51% kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, 49% "Telia". 49% "Telia" pieder arī uzņēmumā "Latvijas Mobilais telefons", un valstij ir it kā tikai 28%, bet te parādās svarīgākais elements, proti, 23% LMT akciju pieder "tet".

Un, ņemot vērā, ka valstij ir lielāka teikšana "tet", ar šiem 23% akciju un vēl 28%, kas pieder pašai valstij, tai ir nosacīta kontrole gan pār LMT, gan pār abiem uzņēmumiem kā kopumu. Nosacīta kontrole tāpēc, ka tam visam pa vidu vēl ir akcionāru līgumi, kas uzliek savus ierobežojumus un saistības tajā, kā puses var rīkoties un kā pašas kompānijas darboties.

Sākotnēji šīs sapiņķerētās īpašnieku saites tik lielas problēmas varbūt nemaz neradīja, bet gadu laikā abi uzņēmumi no korporatīviem brāļiem izauguši par korporatīviem konkurentiem. Jau sen kā vairs nav tikai, tā teikt, vai nu mājas, vai mobilais telefons, kā viena, tā otra kompānija dinamiskā tirgū piedāvā interneta risinājumus, arī saturu. Attiecīgi šī vēlme kaut kā šo visu mezglu atšķetināt.

Plašu ažiotāžu pēdējās dienās izraisīja publikācija, ka valsts varētu zaudēt kontroli pār šiem telekomunikāciju aktīviem. Ekonomikas ministrs steidza to noliegt. Šorīt valdības sēde, tai skaitā par to, ko darīt ar abiem uzņēmumiem. Atbildīgie pulcējās nevis valdības sēžu zālē, bet uzreiz tā sauktajā bunkurā, kas paredzēts īpaši slepenām sarunām. Aiz slēgtām durvīm tās ilga stundām.

Tieši šo apspriežu laikā par notiekošo ap abiem arī stratēģiski svarīgākajiem uzņēmumiem izteicās bijušais aizsardzības ministrs.

"Mana pieredze liecina, ka zviedru "Telia" padomei ir maza vai nekāda interese par Latvijas nacionālo drošību, aizsardzību vai stratēģiskajām nepieciešamībām. Tāpēc esmu skeptisks par viņu piedāvātajiem risinājumiem attiecībā uz LMT un TET," sacīja bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Valdība beigu beigās apstiprināja mandātu Ekonomikas ministrijai sākt jaunas sarunas ar "Telia" par abu uzņēmumu nākotni.

"Svarīgākais: runājām tikai un vienīgi par valsts lomas nostiprināšanu šajos uzņēmumos, un kā tos padarīt konkurētspējīgākus," sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viens no variantiem esot iespēja atpirkt "Telia" piederošās akcijas. Ekonomikas ministrijai par jauno sarunu rezultātiem būs jāziņo valdībā oktobrī.