Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā, EM informāciju noliedz

Ziņa papildināta ar Ekonomikas ministrijas komentāru.

Tas izriet no Ekonomikas ministrija (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā piedāvāta varianta par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par aģentūras LETA rīcībā nonākušā ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Pēc Valaiņa teiktā, tirgus izpētes rezultāts un konsultantu redzējums tiks nodots tālākam darbam un izvērtējumam Ministru kabinetā, lai, iesaistot uzņēmumus un nozari, nonāktu pie konstruktīva valdības lēmuma un Latvijas valsts interesēm un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei atbilstošākā risinājuma.

Savulaik tikusi izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un Zviedrijas kompānijai "Telia" – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" – 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību 11,73% LMT daļu kontrolē valsts un 11,27% – "Telia", kas savukārt nozīmē, ka "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

EM sagatavotajā ziņojumā konsultanti piedāvā šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un "Telia" – piederētu pa 50% LMT.

Valsts īpašumā paliktu "Tet" grupas būvkompānija "Citrus Solutions", elektroenerģijas tirdzniecības bizness un citas ar telekomunikācijām tieši nesaistītās jomas.

Darījuma rezultātā tiktu manīts kompāniju augstākais menedžments, bet par LMT vadītāju ieteikts iecelts kādu neitrālu personu.

Ziņojumā kā šāda darījuma pluss valstij minēts pieņēmums, ka proporcija LMT kapitālā mainītos no 60,3% "Telia" un 39,7% valstij uz 50% pret 50%. Tas gan neatbilst līdzšinējai reālajai situācijai abos uzņēmumos, kuros izšķirošā ietekme bijusi valstij.

Ziņojumā piedāvāts vēlāk veikt IPO un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.

Ziņojumā teikts, ka LMT vērtība, pēc biržas "Nasdaq" aplēsēm, esot 586 miljoni eiro, "Tet" – 453 miljoni eiro, "Citrus Solutions" vērtība lēsta ap 50 miljoniem eiro, bet "Tet" grupas elektroenerģijas bizness esot bezvērtīgs.

Svarīgi! Piektdienas vakarā EM izplatīja paziņojumu, ka izplatītā informācija par ziņojuma saturu esot nepatiesa, maldinoša un sagrozīta, tomēr neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kas tieši ir maldinošs un sagrozīts.

Valainis janvārī aģentūrai LETA sacīja, ka nākamajā pusgadā jāiegūst skaidrāks redzējums par šo uzņēmumu nākotni.

"Kopš es sevi atceros politikā, visiem vienmēr ir bijis viedoklis, kas ir jādara ar "Tet" un LMT un kas ir jādara ar to ārvalstu akcionāriem. Tieši tādēļ es pašlaik no jebkādiem komentāriem gribu atturēties un sagaidīt profesionālu vērtējumu, kāds būtu vislabākais ceļš mums kā valstij," iepriekš sacīja ministrs.

Viņš arī norādīja, ka tas nav vienkārši, jo "deviņdesmitajos gados ir saveidots kaut kas ļoti grūti izskaidrojams, un mums tas ir jāieliek saprotamā modelī, kas varētu nākotnē strādāt".

Runājot par "Tet" un LMT akciju daļēju kotāciju biržā, ko varētu rosināt Finanšu ministrija, Valainis janvārī sacīja, ka nepieciešams sagaidīt konsultantu vērtējumu un tad varēs izdarīt tālākos secinājumus.

"Katrā ziņā man ir pārliecība par to, ka mēs nevaram atļauties saglabāt "status quo" situāciju, jo tas nenāk par labu Latvijas interesēm," sacīja Valainis.

LETA jau ziņoja, ka 2017. gada novembrī Ministru kabinets nolēma, ka "Tet" un LMT netiks apvienoti. Savukārt 2018. gada jūlijā toreizējās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un "Telia" prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par "Tet" un LMT turpmāku attīstību.

Memorandu parakstošās puses apņēmās izstrādāt vienotu "Tet" un LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.

Savukārt 2018. gada 23. augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību "Tet" un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī tās finansēšanā. Vēl pēc pusotra gada tā laika valdību veidojošā koalīcija nolēma pagaidām nerisināt jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.