Ar īpašo sūtni Rīgā apspriesta ES sankciju pret Krieviju ieviešana un kontrole
Šodien Rīgā pievērsta pastiprināta uzmanība Krievijai noteikto sankciju ieviešanai un kontrolei. Pie mums ieradies Eiropas Savienības īpašais sūtnis sankciju jautājumos. Lai gan vēstnieks atzinīgi novērtē Latvijas ieguldījumu sankciju uzraudzībā, viņš izvairīgi izsakās par Latvijas izredzēm saņemt papildu naudu, kas nepieciešama austrumu robežas sargāšanai.
Eiropas Savienības īpašais sūtnis sankciju jautājumos ir jauns amats. To ieviesa pēc tam, kad Krievija sāka pilna apmēra karu Ukrainā.
Deivids O’Salivans Rīgā ieradies, lai apspriestu, kā kopīgiem spēkiem novērst Krievijai noteikto sankciju apiešanu, kā tās tiek iedzīvinātas un kā sankcijas paplašināt.
"Mērķis jau mums visiem ir viens – novērst Krievijas iespējas tikt pie naudas un pie tehnoloģijām, kas iespaido karu Ukrainā."
Sankcijas neatrisinās visas problēmas, saka sūtnis. Tomēr, viņa vērtējumā, tās ir nozīmīgas, lai palīdzētu Ukrainai. Abas amatpersonas ir pārliecinātas, ka sankcijas ir iedarbīgas.
"Ja virspusēji raugāmies uz tādiem Krievijas ekonomikas rādītājiem kā izaugsme, tie izskatās labi. Detalizētāk raugoties, redzam, ka likmes aizdevumiem ir 20 procenti, inflācija – desmit procenti, un Krievijas ekonomika tiek kanibalizēta, lai darbinātu kara mašīnu. Tas dārgi maksās nākotnes izaugsmei."
"Es pilnībā piekrītu, ka sankcijas strādā. Bet tas nenozīmē, ka tā ir statiska kaut kāda situācija. Tā ir pastāvīga, dinamiska pielāgošanās. Krievija mācās, Krievija mēģina apiet. Tā izmanto dažādas valstis, dažādas slēptas kompānijas, finanšu struktūras un tā tālāk."
Īpašais sūtnis daudz uzmanības velta tam, lai censtos panākt, ka sankcijas ievēro arī valstis ārpus Eiropas Savienības. Bet dalībvalstis, viņaprāt, tiek labi galā, lai gan vienkārši tas nav.
"Protams, tas ir ļoti sarežģīti, jo Krievijai esam noteikuši tik plašas sankcijas kā nevienai citai valstij. Un tas atstājis dziļas pēdas mūsu valstu ekonomikā. Tāpēc uzdevums ir sarežģītāks nekā, piemēram, gadījumā ar sankcijām, kas vērstas pret Irānas naftu. Bet es esmu pārliecināts, ka visas dalībvalstis ir spējušas pielāgoties."
O’Salivans ļoti atzinīgi novērtē Latvijas muitnieku darbu, kas krietni pieaudzis, lai kontrolētu sankciju ievērošanu un sargātu visas Eiropas Savienības ārējo robežu. Tomēr viņš izvairīgi atbild, vai Latvija var rēķināties ar lielāku finansiālu atbalstu no Briseles.
"Vienmēr ir vēlme saņemt papildu finansējumu. Taču jūs arī zināt, ka Eiropas Savienības budžets, tāpat kā jebkurš budžets, ir ierobežots. Bet esmu pārliecināts, ka raudzīsimies, vai Eiropas līmenī varam atvēlēt papildu atbalstu."
Ārlietu ministre norāda, ka Latvija jau saņēmusi palīdzību un nešaubās, ka Brisele turpinās sniegt finansiālu atbalstu.
"Mēs domājam – jā. Zināmā mērā tā jau ir sniegta, bet mēs prasīsim vēl, jo vienkārši tas apjoms, kas ir, ir daudz lielāks nekā plānots."
Eiropas Savienība pret Krieviju vērsusi jau 14 sankciju kārtas un turpinās darbs pie sankciju paplašināšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
