Ar loterijā iegūtiem līdzekļiem cer atrast naudu Rīgas Doma pamatu stiprināšanai
Rīgas Doma baznīcas pamati vairs nespēj turēt seno būvi! Tie ir savu laiku nokalpojuši, grimst, un tas rada ar vien jaunas plaisas baznīcas velvēs. Aplēsts, ka pamatu stiprināšanai nepieciešami vairāk nekā 16 miljoni eiro, taču šādu naudu atrast Kultūras ministrija savā budžetā nespēj. Tagad gan rasts iespējamais risinājums – Rīgas Domu varētu atjaunot, lidzekļus daļēji iegūstot no jaunas loterijas rīkošanas.
Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis izrāda sekas, ko radījusi baznīcas pamatu grimšana. Varēnā ēkā pirms vairāk nekā 800 gadu celta uz koka pāļiem. Atsegumos redzams, ka stabi, uz kā pamati balstās, ir satrupējuši, un rezultātā ēka grimst un deformējas, radot ar vien jaunas bīstamas plaisas. Pērn no griestiem nogāzies arī prāvs apmetuma gabals – paveicies, ka tajā brīdī nenotika dievkalpojums vai zem tā nepagadījās kāds tūrists.
"Tie pāļi spiežas kopā, un tā būve nevienmērīgi sēžas. Kāda daļa ātrāk, kāda lēnāk. To mēs redzam mērījumos, ir plaisas, kas progresē ātrāk, ir plaisas, kas veidojas lēnāk. Viena daļa nosēžas atšķirīgā ātrumā pret otru. Tajās zonās rodas plaisas un deformācijas. Un tas ir tas bīstamais. Jo, ja viņa visa smuki nosēstos vienmērīgi, tad būtu viens stāsts, bet šis nav tas gadījums."
Problemātiskākā situācija – centrālajā jomā. Grimstot pamatiem uz diviem balstiem, slodze jau esot kļuvusi tik liela, ka par to satraukumu pauduši arī būvinženieri. Tāpat lielas problēmas ir baznīcas Ziemeļu pusē, kas vērsta uz Doma laukumu. Šeit padomju gados atrakti pamati, un tagad secināts – tas, visticamāk, pāatrinājis šī baznīcas spārna grimšanu.
"Ziemeļu sānjoma. Visas šīs plaisas, te, jūs redzat, ir viens, divi, trīs, četri. Te blakus velve, tā principā ir vienās plaisās. Tas nav apmetums, tās ir plaisas, kas ieiet jau iekšā velves kupolā, ķieģelos, šuvēs. Tādas viņas te ir."
Baznīcā uzsver, arī būvinženieri savā atzinumā norādījuši, ka ar pamatu stiprināšanu, kas apturētu arī tālāku plaisu veidošanos, kavēties nedrīkst. Lai novērstu sliktāko scenāriju – Rīgas Doma ekspluatācijas pārtraukšanu – darbi būtu jāuzsāk tuvāko trīs gadu laikā.
Problēmas zināmas arī Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Arī tajā atzīst, ēkas stāvokli par labu nosaukt diemžēl nevar.
"Viņa ir diezgan kritiska, jo ēka ir ļoti sena. Mēs saprotams, ka to nevar tā vienkārši pielabot. Tas ir tāds viens komplekss risinājums, kuram būtu vajadzīgs, lai tas notiek secīgi. Nevar vienu pusi nostiprināt, otra paliek. Līdz ar to ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi."
Aplēsts, ka pamatu nostiprināšana un bīstamo plaisu labošana izmaksā vairāk nekā 16 miljonus eiro. Šādas naudas nav nedz baznīcai, nedz arī tuvākajā laikā atrodama Kultūras ministrijas budžetā. Tagad gan ministrija nākusi klajā ar ideju, kā, ja ne visu, tad daļu nepieciešamās naudas Doma baznīcai rast. Nākamgad iecerēts uzsākt jaunu loteriju. Visi tās ienākumi nonāktu kultūras mantojuma, sākumā primāri – Doma baznīcas glābšanai.
"Mūsu iecere un plāni ir, ka sabiedrība piedalīsies un mēs gūsim aptuveni divus miljonus gadā ienākumus no šīs loterijas. Šie divi miljoni gadā, mūsuprāt, ir finansējums, ko pārdomāti un jēgpilni apgūt, kvalitatīvi apgūt un veikt kvalitatīvus darbus. Jo šo pamatu restaurāciju nevarēs veikt vienā gādā. Tas arī ir ilgstošs process."
Vienkāršs aprēķins gan liecina – ja naudu ņem tikai no loterijas ieņēmumiem, Doma baznīcas pamatu stiprināšanai būs nepiciešami vismaz astoņi gadi. Vai baznīca tik ilgi var gaidīt, to pateikt nevar neviens.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
