Arheologi pēta Pirmā pasaules kara nocietinājumus Olainē

Tiek pieļauts, ka zemnīca atrodas apmēram pusmetra dziļumā. Ik pa laikam adrenalīnu racējiem uzsit kāda čaulīte vai arī kāda veca apaļa dzelzs detaļa, kas arheologus priecē vēl vairāk.

"Mēs pētām krievu armijas zemnīcas vietu, mērķis mums ir noskaidrot, kā viņa celta, kāds ir bijis viņas pielietojums un, protams, arī pats iekārtojums zemnīcā ir bijis, kur ir bijušas lāviņas, ieeja, vai ir bijuši logi, un tādas lietas, kas varētu noderēt nākotnē, lai varētu šo zemnīcu rekonstruēt," skaidro Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists Māris Ribickis.

Izrakumos palīdz brīvprātīgie jaunieši, kas divu nedēļu laikā diendienā piedalīsies vēstures liecību atklāšanā.

Jelgavas iela Olainē ir vecais kara ceļš. Zemnīcas bija novietotas tā, lai iebrukuma gadījumā tās varētu kalpot kā atsevišķais atbalsta punkts un aizsargāt pievedceļu. Nocietinājumu vietā jau ir uzcelta blindāža, kas palīdz jauniešiem un interesentiem labāk saprast vēsturi.

Ir zināms, ka netālu atrodas arī karavīru apbedījumu vieta, kā arī pārsienamais punkts. Tos arī plānots atrast un izpētīt pēc iespējas ātrāk, kamēr to nav izdarījuši "melnie" arheologi.

"Latvijā 1. un 2. pasaules kara bijušie ierakumi, cīņu vietas, daudzas vietas nav aizsargātas. Un līdz ar to jebkurš tur var rakņāties. Bet priekš Latvijas vēstures un zinātnes tas ir liels zaudējums. Jo jebkurš raciens, arī šeit – uzraudzībā, tomēr izposta to vietu. Un mums pēc tam viņa nebūs tāda, kāda viņa ir saglabājusies tos gandrīz 100 gadus," piebilst arheologs Andris Tomašūns.

Tāpēc esot ļoti svarīgi, lai vēstures izpēte notiktu arheologu uzraudzībā, skrupulozi dokumentējot, kur un kas atrasts un kāpēc.