Arī viņi ir gatavi palīdzēt citiem ugunsnelaimē! Attīstīs brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības

Hobiji var būr dažādi. Vieniem patīk makšķerēt, citiem – cīnīties ar uguni. Inčukalna BUB pulcē jau 16 entuziastus. Savā brīvajā laikā vīri paši saveduši kārtībā trīs ugunsdzēsības mašīnas, un ir gatavi palīdzēt citiem ugunsnelaimē.

"Labāk orientējas savā teritorijā. Pēc dažādām pazīmēm mēs atrodam konkrētas vietas, kur šis te notikums ir. Līdz ar to paātrinās arī laiks, kādā mēs ierodamies, kurā mēs ierodamie uz notikumu vietu, un ātrāk varam sniegt palīdzību," stāsta Inčukalna BUB valdes loceklis Jānis Liepiņš.

Piemēram, šonedēļ Inčukalna brīvprātīgo biedrība saņēma no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informāciju par to, ka ir izcēlies ugunsgrēks Allažos, netālu no angāra. Vietējie uzreiz sapratuši, kur tieši tas ir, un nodzēsa ugunsgrēku vēl pirms profesionāļu ierašanās. Inčukalna BUB ir viena no piecām, kuras piedalās VUGD pilotprojektā. Tā mērķis primāri ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju attīstība tur, kur dienesta posteņi atrodas tālu viens no otra.

"Mēs sāksim ar to eksperimentu, kas ir lielākos plankumos, kur mēs nevaram ierasties 23 minūtēs, noteiktajos MK noteikumos, līdz ar to mēs ceram, ka viņi varēs šajās teritorijās ierasties ātrāk," atklāj ģenerālis, VUGD Priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

2018. gadā brīvprātīgie tika aicināti palīgā 539 reizes, bet atbrauca 70% gadījumu. Savukārt šogad brīvprātīgie atsaucās mazāk nekā uz pusi aicinājumu un tikai 17% gadījumu nokļuva ugunsgrēka vietā ātrāk par profesionāļiem. Šos radītājus plānots uzlabot, slēdzot ar brīvprātīgajiem līdzdarbības līgumus, kuros tiks atrunātas arī kompensācijas par konkrētiem izbraukumiem un brīvprātīgo ugunsdzēsēju pienākumi.

Savukārt brīvprātīgo skatījumā valstij būtu jāpiešķir līdzekļi arī brīvprātīgas ugunsdzēšanas darbības uzsākšanai un uzturēšanai. Piemēram, transportam nepieciešama degviela, tehniskā aprūpe, apdrošināšana.

"Vienkārši, pietrūkst. Gan kaut kāds sākuma kapitāls, tie paši formas tērpi, šļūtenes, kas ir nepieciešams, tā pati tehnika, viss ir kaut kur jāmeklē, jāpiesaista ziedojumi. Bieži vien ir tādas situācijas, ka būtu nepieciešama kaut kāda vismaz primāra apmācība, arī dodoties uz izsaukumiem. Labi, mums visiem ir dzīves pieredze un ir labi skolotāji bijuši uz vietas. Bet tas nevar būt visās situācijās, un kaut kādam sākumstāstam jābūt," uzsver Inčukalna BUB valdes priekšsēdētājs Rihards Keišs.

Brīvprātīgo apmācības programma jau esot izstrādāta, un tā arī tiks izmēģināta pilotprojekta ietvaros.

Pašlaik Latvijā darbojas 44 BUB, no kurām astoņas atbalsta arī pašvaldības. Savukārt jūtams valsts finansējums tām ir paredzēts, sākot no 2021. gada, kad tas sasniegs gandrīz pusmiljonu eiro.

Plānots, ka 2025. gadā Latvijā varētu darboties 55 brīvprātīgas ugunsdzēsēju komandas.