Ārzemju filmu uzņemšanai Latvijā piešķirs teju 11 miljonus eiro. Kā tas silda ekonomiku un ceļ kino profesionāļu meistarību?

Pasaulē tā jau ir ierasta prakse, ka, lai piesaistītu ārvalstu filmu uzņemšanu konkrētā valstī, šādiem projektiem tiek piešķirts arī valsts līdzfinansējums. Latvijā turpmākajiem diviem gadiem tieši ārvalstu filmu uzņemšanai atvēlēti 10,7 miljoni eiro.

Naudas sadales sistēma ir vienkārša – katrs ārvalstu filmu projekts var saņemt līdzfinansējumu līdz 30% no attiecināmajām izmaksām. Tātad, piemēram, ja ārzemju filmu kompānija filmēšanas darbos Latvijā iztērē vienu miljonu eiro, valsts tai atgriež 300 000, savukārt starpība paliek mūsu ekonomikā.

"Mēs varam redzēt, ka tas ir milzīgs atspaids pakalpojumu eksportam. Šobrīd sanāk, ka no katra atbalstā izmaksātā viena eiro, tiek atbalstīts pakalpojuma eksports trīs eiro apmērā," teic Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Atbalsta piešķiršanas departamenta direktore Elīna Alika.

LIAA gan norāda, klāt rēķinot arī nodokļu ieņēmumus, atdeve ir vēl lielāka. Turklāt ārvalstu kino cilvēki naudu Latvijā tērē arī citur, tā mūsu ekonomiku sildot vēl vairāk.

"Jārēķinās, ka šīs lielās delegācijas, kas šeit atbrauc, viņas šeit pavada savu darba laiku, gan brīvo laiku. Un, tātad, tērē gan paredzēto budžetu, gan brīvajā laikā izmanto mūsu atpūtas iespējas, stāsta savos sociālajos tīklos, cik skaista ir Latvija, līdz ar to tā ir tāda papildu reklāma," saka Alika.

Pēdējos gadus, pateicoties šai programmai, Latvijā regulāri notiek ārzemju filmu uzņemšana. Šogad atbalsts piešķirts 15 filmu projektiem, kuriem filmēšana Latvijā jau beigusies vai darbs turpināsies vēl nākamgad. Mūsu kino profesionāļi saka – tas ir būtisks atspaids, lai filmu nozare, kā tāda pie mums vispār spētu pastāvēt.

"Tas ir absolūti skaidrs, ka mūsu kino industrijai nebūtu iespējams izdzīvot bez šiem ārvalstu projektiem. Un otrs ir, ka, protams, ka mūsu pašu projektu kvalitāte ir būtiski pieaugusi tieši pateicoties šiem ārvalstu projektiem," saka filmu producente Alise Ģelze.

Producente arī saka, šobrīd ārzemju filmu uzņemšanu atvest uz Latviju grūti neesot. Starptautiskos partnerus apmierina gan mūsu kino profesionāļu augstā meistarība, gan piedāvātais valsts atbalsta apmērs. Tāpat būtiski, ka Latvija spēj piedāvāt daudzveidīgas filmēšanas lokācijas – ārzemju kino ļaudīm saistoša šķiet gan mūsu daba, gan pilsētas.

"To arī ir teikuši vairāki kolēģi, kas ir braukuši uz Latviju skatīties filmēšanas vietas. Viņi pat ir pārsteigti, cik daudz lokāciju mēs varam nodrošināt, jo, protams, tajā pašā Kuldīgā daudziem liekas, ka viss nav tik skaisti un glauni atjaunots. Mums, kā kino cilvēkiem tā ir milzīga priekšrocība," pauž Ģelze.

Pieminētajā Kuldīgā, kas jau gadiem ir iecienīta ārvalstu filmu uzņemšanas vieta, decembra sākumā viesojās vairāk nekā simt cilvēku liela filmēšanas komanda. Tur tika uzņemta Polijas filma "Mežonīgie, mežonīgie rietumi", pilsētai pārtopot par Polijas mazpilsētu 1943. gadā. Filmēšana ilga teju divas nedēļas, un visu šo laiku komanda uzturējās tur, aizpildot gandrīz visas Kuldīgas naktsmītnes.

"Precīzi ciparos grūti teikt precīzu summu, jo visi tie cipari netiek izpausti, bet ieguvums ir tiešām liels un nozīmīgs, jo tie nav ne pieci, ne desmit cilvēki, kas te ir uz vietas, tie ir pat vairāki desmiti un simti. Un jāsaka, ka šīs pēdējās filmēšanas reizes ir gana veiksmīgi ietrāpījies, ka filmēšana notiek saucamajā klusajā tūrisma sezonā, kas ir rudens un ziemas laiks, kas viennozīmīgi ir ieguvums," teic Kuldīgas novada Tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane.

To, ka filmu uzņemšana rada pienesumu vietējai ekonomikai saredz ar vien vairāk Latvijas pilsētu. Rīgai jau gadiem ir savs filmu fonds, bet, Liepāja pēdējos divus gadus pēc kārtas, sludināja savu līdzfinansējuma konkursu, tā vilinot kino filmas uzņemt arī pie viņiem.