Asas diskusijas par Rīgas ieceri ieviest zemo emisiju zonas

Zemo emisiju zonas izveides mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam Rīgas centrā nevienā dienā netiktu fiksēta gaisa piesārņojuma normu pārsniegšana. Tas ir zaļais kurss, uz kuru iet Eiropa.

Pagaidām neskaidrību par šādu zonu Rīgā ir vairāk nekā skaidrības. Iezīmēta arī aptuvenā karte.

Indikatīvā ZEZ zona Rīgā pic.twitter.com/zEAMYgCbJD

— Tālis Linkaits (@Talis_L) June 9, 2025

Teorētiski zonas izveidei jāsamazina gaisa piesārņojums, jāsamazina transporta radītais troksnis, jāuzlabo satiksmes drošība, kā arī jāpalielina to iedzīvotāju skaits, kas pārvietojas ar videi draudzīgāku transportu.

Ātru un radikālu pārmaiņu nebūs, saka pašvaldībā. 2028. gada pirmajā pusē zona varētu sākt darboties testa režīmā.

Praksē tas nozīmētu ierobežot veco auto iebraukšanu centrā, uzliekot iebraukšanas maksu. Uz cik veciem auto tas varētu atteikties, cik liela maksa – nav skaidrs, tas ir tālāko politisko diskusiju jautājums, uzsver pašvaldībā.

Automašīnu kontrole varētu notikt ar kamerām, kas fiksētu numurzīmes un datubāzē noskaidrotu – ir vai nav samaksāta nodeva. Nav samaksāta – automātisks naudas sods.

"Esošajā modelī netiek plānots kādai mašīnu grupai aizliegums. Pārvietošanās brīvība – attiecīgi būs saistīts tikai ar maksu. Nekur nebūs "šlakbauma", tamlīdzīgi. Deklarētie iedzīvotāji ir būtisks diskusiju elements. Mums ir modeļi ar deklarētajiem un bez. Ja nepiemērojam atlaides deklarētajiem, iegūstam labāku gaisa kvalitāti. Jo vairāk atvieglojumu, jo mazāka gaisa kvalitāte. Nevēlamies, lai mākslīgi palielinās deklarēto iedzīvotāju skaits, kāds varētu ļaunprātīgi šo sistēmu izmantot," stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andžejs Stepančuks.

Ar terminu "deklarētie" pašvaldībā saprot tieši zemo emisiju zonā deklarētos rīdziniekus, bet tas ir tikai darba variants, par kuru tālāk lems Rīgas domes deputāti.

Projekta izstrādātāji vēl spriež, kādi varētu būt potenciālie atvieglojumi un kurām iedzīvotāju grupām, izskan ideja par "vidus modeli".

"Varētu uz mājsaimniecību vienu atvieglojumu skaitu, limitēti, lai vienā dzīvoklī nav sareģistrēti astoņi auto. Plus, domājot par Latvijas iedzīvotājiem, kas brauc, saņem medicīnas pakalpojumus, ārzemēs piešķir 10-15 iebraukšanas reizes, kuras neapliek ar nodevu," norāda Stepančuks.

Sociālajā medijā "X" izvērtušās asas debates par gaidāmo zonu Rīgā. No vienas puses, izskan argumenti, ka šādas zonas jau veiksmīgi ieviestas Eiropā. Un tā arī ir. Piemēram, Varšavā iebraukšana veciem auto maksā 2-4 eiro. Vācijas šādas zemo emisiju zonas ir pat 56 pilsētās!

Netrūkst arī kritikas un aicinājumi rēķināties ar skarbo realitāti: Latvijā autoparks ir vecs, iedzīvotāji nav tik bagāti.

"Mēs zinām Kauņas piemēru, kur ieviesa vecpilsētā, bet nācās ierobežojumu mīkstināt, jo kafejnīcām nebija pietiekami daudz apmeklētāju, taksometriem, komerctransportam bija ļoti lielas problēmas. Rīgai vajag ņemt vērā to visu un cilvēku iespējas iegādāties jaunāka izlaiduma mašīnas. Tas, ka pa ielām brauc veci auto, nav tāpēc, ka negribam jaunus auto, bet nevaram atļauties," vērš uzmanību bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viss atkarīgs no Rīgas domes politiskā kursa, kā par zemo emisijas zonu lems domes vairākums. Arī te pagaidām klusums. "Progresīvo" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs skaidroja, ka zemo emisiju zonas jautājumam koalīcijas sarunu procesā pieskārās, bet nekādu lēmumu pagaidām nav.

"Nākamnedēļ par šo lemsim un runāsim rīcības plāna izstrādes procesā, tad varēšu komentēt," teic Kleinbergs.