Vai Rīgā būs maksas iebraukšanas vietas? Galvaspilsētai līdz 2027. gadam jāievieš zemo emisiju zona
Scenāriji var būt dažādi. No stingrākajiem, kad par iebraukšanu galvaspilsētas konkrētajā zonā tiktu piemērota noteikta maksa, līdz maigākiem – proti, tās būtu informatīvās kampaņas, aicinot autovadītājus mainīt savus braukšanas paradumus, kā arī ierobežojot braukšanas ātrumu noteiktajās vietās līdz pat 20 kilometriem stundā.
Transporta plūsma Rīgas centrā jau gadiem ilgi ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, runājot par gaisa kvalitāti. Vides eksperti spriež, ka tieši šis aspekts rada lielākās emisijas.
Mums ir liela plūsma caur pilsētas centru. Tas ir 21. gadsimta izaicinājums lielajās pilsētās visā pasaulē, kādā veidā samazināt autotransporta plūsmas pilsētā. Un daudzas pilsētas ieviesušas zemo emisiju zonas. Ja tu brauc ar iekšdedzes dzinēju, tad jāmaksā par iebraukšanu centrā.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka līdz 2027. gadam zemo emisiju zonas plānam jābūt gatavam arī Rīgā. Patlaban pie tā strādā un projektā iezīmējas atšķirīgi scenāriji.
Daudz dažādu risinājumi, un pilsētai jāizvēlas kombinācija – kas spēj sasniegt nacionālos un Eiropas direktīvas noteiktos gaisa kvalitātes rādītājus, un otrs, – kas ņem vērā iedzīvotāju un pilsētas viesu intereses, pārāk nesatricinot viņu ikdienas pārvietošanas paradumus.
"Gaisa piesārņojums rodas dažādos veidos, transports nav vienīgais, bet transports ir tas, ko uz vietas Rīgā varam efektīvi risināt," bilst Brizga.
Kur un vai vispār būs? Cik liela varētu būt šī īpašā zona? Speciālisti par to aktīvi diskutē. Pašvaldībā spriež arī par vairākiem iespējamajiem variantiem, kuri paredzētu stingrākus un maigākus risinājumus, sākot ar informatīvam kampaņām, aicinot autovadītājus mainīt braukšanas paradumus, beidzot ar iebraukšanas aizliegumu vai maksas iebraukšanu Rīgas centrā pat elektroautomašīnām.
Netiek arī izslēgts, ka varētu iedarbināt stāvvietu politiku, nosakot tajās stāvēšanas ilguma limitu.
Noteicošais tāpat būs Rīgas domes lēmums, kas visdrīzāk būs gada otrajā pusē, jo vēlēšanu esamība vasarā ietekmē, ka lēmums netiks pieņemts ātrāk.
Skeptisks par šādiem iespējamajiem risinājumiem ir satiksmes drošības eksperts Pauls Timrots. Viņaprāt, vietvara meklē veidus, kā iekasēt papildu naudu.
Ja Rīgā kāds mēģina argumentēt, ka auto viņiem piesārņo gaisu, tie ir meli un liekulība. Jo Rīgā gaisu piesārņo netīras ielas. Neviens tās ielas netīra. Un tiklīdz uzspīd saule un viss nožūst, visi putekļi pa gaisu un visi sensori, kuros mēra gaisa tīrību, uzrāda, ka ir netīrs gaiss. Pie vainas nav mašīnas, bet tas, ka dome netīra ielas. Ja paskatāmies, cik centrā autostāvvietās ir elektromašīnas, tad ko mēs varam runāt par gaisa tīrību. Tās ir elektromašīnas, kas te atrodas.
Tikmēr Rīgas domes pārstāvji mierina, ka ziņojums netiek izstrādāts atrauti no satiksmes pārkārtošanas plāna. Tiklīdz būs apstiprināts scenārijs, uz kuru ejam, tad nākamais būs rīcības plāns: detalizētas robežas un mehānisma uzraudzības sistēma. Atbildīgie sola, ka ies soli pa solim, uzreiz neparedzot drastiskus risinājumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
