Ašeradens piesardzīgi raugās uz Latvijas spējām jau šogad ievērojami kāpināt aizsardzības tēriņus
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai Latvija pārskatīs savas iespējas palielināt atbalstu Ukrainai. Tomēr pēc valdības pārstāvju teiktā noprotams, ka prioritāte ir mūsu pašu drošības stiprināšana. Tāpēc tiek apspriesta aizsardzības budžeta straujāka kāpināšanai, lai tas četrus procentus no iekšzemes kopprodukta sasniegtu jau šogad, nevis nākamajā gadā.
Turpinot sniegt praktisku atbalstu Ukrainai, valdība šodien vienojās piešķirt desmit miljonus eiro, kas paredzēti dronu ražošanai Ukrainā. Pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) teiktā, valdība vērtēs, kādas ir iespējas palielināt palīdzību, lai gan, rēķinot pret iekšzemes kopproduktu, Latvija jau ir viena no lielākajām atbalsta sniedzējām.
"Mēs varam izsvērt un vērtēt, vai ir vēl kādas papildu iespējas. Bet mēs esam izdarījuši ļoti daudz. Mēs esam vadošā valsts arī Ukrainas atbalstā gan tīri militārā atbalsta ziņā, gan stratēģiski. Un, protams, ka kopumā mēs to arī turpināsim, bet vienlaikus arī domājot par savu drošību, par savu aizsardzību, par savu aizsardzības spēju stiprināšanu."
Sprūds uzskata, ka nekavējoties ir jāpalielina Latvijas aizsardzības budžets, negaidot nākamo gadu, kad to paredzēts kāpināt līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas ir par aptuveni 240 miljoniem eiro vairāk.
"Jā, es domāju, iespēju robežās ir tiešām jāinvestē, jāiegulda pēc iespējas ātrāk. Tas ir, protams, par politisko gribu, un tas arī parāda to situācijas izvērtēšanas apziņas nopietnību. Un līdz ar to, protams, ka jāmeklē ir iespējamais resurss, arī resursa pārvirze jau pēc iespējas ātrāk. Respektīvi jau arī šajā gadā."
Līdzīga ir arī premjeres Evikas Siliņas (JV) nostāja. Viņa pieļauj, ka aizsardzības budžets jau šogad varētu pietuvoties četriem procentiem no kopprodukta.
"Mēs provizoriski esam jau strādājuši. Un, iespējams, jā, iespējams, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk."
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir piesardzīgs un izvairīgi vērtē iespējas vēl straujāk kāpināt aizsardzības budžetu.
"Kā mēs šobrīd rīkosimies, šeit šobrīd Finanšu ministrija ļoti precīzi strādā, sarunājoties ar Aizsardzības ministriju un [Nacionālajiem bruņotajiem] spēkiem par nepieciešamībām, kas ir jārisina. Otrs, protams, mums ir ļoti pozitīvas ziņas attiecībā par šo jauno fon der Leienas plānu. Bet es ļoti uzmanīgi saku, man nav detaļas. Katrā ziņā tas ļauj mums daudz drošāk skatīties uz to, kādā veidā mēs varam atrisināt savas aizsardzības vajadzības šobrīd."
Pēc Siliņas teiktā, jaunais piedāvājums aizsardzības izdevumu straujākai celšanai varētu būt gatavs šomēnes, bet par to vēl būšot nepieciešamas diskusijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
