ASV vēstnieks: Latvijas interesēs jāpanāk Krievijas sakāve

TV3 Ziņas: Robinsona kungs, paldies, ka tiekaties ar mums!

Robinsons: "Paldies, ka uzaicinājāt."

Mēs tiekamies uz interviju nedēļā, kad ticis publicēts Savienoto Valstu Izlūkošanas Kopienas ikgadējais Draudu novērtējums. Tāpēc jautājums – cik droši varam justies Baltijas reģionā, ASV redzējumā?

"Latvija ir ne tikai NATO sabiedrotā, bet arī mūsu tuvākais stratēģiskais partneris un, vairāk nekā jebkad, arī draugs. Un, kā šodien pārliecināmies, Latvija jau sen pazīst draudus, ko Maskava rada visu mūsu brīvībai un drošībai.

Visupirms tas nozīmē – koncentrēties uz to, kā apturēt Krievijas agresiju Ukrainā. Tas ir redzējums, kas dominē arī Latvijā. Otrkārt, strādājam pie tā, lai radītu Krievijai zaudējumus  lai atturētu no agresijas nākotnē. Un, treškārt, caur NATO turpinām investēt mūsu Transatlantiskajā savienībā, lai nodrošinātu, ka esam spēcīgi.

Prezidents Baidens jau teicis vislabāk – mēs aizstāvēsim katru collu, jūsu auditorijai tuvāk saprotams – katru milimetru. Mums šis skatījums ar Latvijas varasiestādēm ir kopīgs, un mēs ik dienu strādājam pie drošības uzlabošanas."

Šajā ziņojumā ir arī citāts par korupciju, ka "Krievija spēlē uz korupciju citās valstīs, lai palīdzētu virzīt savus ārpolitiskos mērķus un iegādātos ietekmi". Vai tas attiecas arī uz Baltiju un Latviju, par spīti mūsu centieniem apkarot korupciju?

"Šis ir fundamentāls jautājums – drošība nenozīmē tikai investīcijas militārajā aprīkojumā. Mēs daudzkārt esam redzējuši, ka Maskava cenšas iejaukties mūsu sabiedrības procesos, izmanto korupciju un energoresursus kā ieroci, cenšas sašķelt mūsu sabiedrības ar dezinformāciju un nepatiesu propagandu. Šis ir jautājums, ko Latvijas vadība un sabiedrība saprot ļoti labi – ka mums jācīnās ar visiem šiem izaicinājumiem, tostarp korupciju."

Bet vai Krievijai joprojām izdodas īstenot savus mērķus Latvijā tieši ar korupcijas palīdzību?

"Mēs neesam novērojuši izmaiņas Maskavas uzvedībā – vai runa ir par karu, propagandu vai korupcijas tīkliem. Tā centīsies meklēt vājās vietas. Latvijas varasiestādes apzinās šos draudus, un mēs turpināsim atbalstīt pūliņus tos apkarot. Lai tas, ko Maskava cenšas, neizdotos."

Ir vēl kāds jautājums saistībā ar Krieviju Ukrainā, un atkal – citēšu ziņojumu: "Lai gan Krievijas spēki turpina koncentrēties Donbasā, visticamāk, 2023. gadā to visu tā nevarēs ieņemt." Mums tas bija pārsteigums, jo visi gaidām Ukrainas uzvaru, bet šeit runājam par principā Donbasa zaudēšanu. Vai tas nozīmē, ka Donbass kritīs vai tomēr Krieviju izdosies sakaut ātrāk nekā vēlāk?

"Krievija jau ir piedzīvojusi stratēģisku sakāvi. Putins domāja, ka spēs sašķelt Rietumus, un ukraiņi ik dienu kaujas laukā, tāpat kā mēs ar savu atbalstu, esam parādījuši, ka esam vienotāki un spēcīgāki nekā jebkad. Putins varētu apturēt karu kaut šodien, bet mēs neredzam tādas indikācijas. Mēs atbalstīsim Ukrainu, cik vien ilgi būs nepieciešams."

Un cik ilgi, jūsuprāt, tas būs nepieciešams?

"Līdz kamēr šis vēstījums izlauzīsies līdz Maskavai. Ka Putinam neveiksies karā Ukrainā, un viņam jāatvelk visi spēki. Viņš to varētu izdarīt šodien vai pēc gada – mēs atbalstīsim Ukrainu, cik ilgi nepieciešams."

Bet vai viņš nevarētu tikt sakauts šī paša gada laikā?

"Tikai laiks to rādīs. Ukraiņi ir nodemonstrējuši apbrīnojamas spējas, un arī Transatlantiskā alianse tāpat. Prezidents Levits ir daudz runājis par atbildību, premjers cīnījies par atteikšanos no Krievijas energoresursiem un stingrākām sankcijām. Mēs kopā strādāsim visās jomās, lai panāktu, ka Putina plāni Ukrainā neizdodas."

Esam priecīgi to dzirdēt! Bet mēs arī gribētu labāk iepazīt Jūsu personību. Zinām, ka esat strādājis Krievijā un Baltkrievijā, un nav noslēpums, ka mūsu reģions šobrīd ir frontes līnija. Kā jūtaties pats personīgi, tagad atrodoties šajā pusē robežai? 

"Savā ziņā Latvija tiešām ir frontes līnija, bet nevaru iedomāties labāku brīdi, lai atrastos šeit. Esmu bijis diplomāts 28 gadus. Mans pirmais norīkojums bija uz Maskavu, bet esmu strādājis arī Baltkrievijā, Nikaragvā un esmu redzējis, ko šādi autoritāri režīmi nodara drošībai un vērtībām. 2018. gadā mani no Maskavas izraidīja, jo Savienotās Valstis turpina iestāties pret Krievijas agresiju un to, ko režīms nodara pats saviem cilvēkiem."

Mēs zinām, ka runājat krieviski, bet vai jūs grasāties mācīties arī latviešu valodu?

"Es pie tā strādāju. Esmu ticis līdz "sveiki" un "paldies", un "Mani sauc Kristofers Robinsons". Vienu vakaru pārrodoties atradu sievu mācāmies latviešu īpašības vārdus. Es neesmu tik tālu ticis, bet turpināšu pie tā strādāt, jo valoda ir daļa Latvijas bagātīgās kultūras un vēstures."

Noslēdzot mūsu sarunu, vai jums personīgi ir mērķis, ko vēlaties sasniegt, pirms atstājat amatu? Jo šie ir sarežģīti apstākļi, kuros šeit atrodaties.

"Ik dienu mostamies ar diviem galvenajiem mērķiem – atbalstīt Ukrainu un stiprināt NATO. Bet nupat nosvinējām 100 gadus Latvijas – ASV diplomātiskajām attiecībām. Daudzējādā ziņā uzskatu, ka mans uzdevums ir likt pamatus nākamo 100 gadu sadarbībai. Jāpadziļina ekonomiskās un cilvēciskās saites.

Pirmos simts gadus sākām ar optimismu, bet tam sekoja briesmīga traģēdija – padomju okupācija. Pirms dažām dienām viesojos Okupācijas muzejā un daudz dziļāk izpratu, kam Latvija gājusi cauri. Bet šie 100 gadi noslēdzās ar brīvības atdzimšanu. Esmu gatavs likt pamatus nākamajiem 100 gadiem, lai spēcinātu Latvijas brīvību un pārticību, un mūsu valstu sadarbība ilgtu vēl 100 gadu."

Paldies jums!

"Paldies par iespēju šeit būt."