ASV ziedo 1,86 miljonus ukraiņus atbalstošām organizācijām Latvijā
Savienotās valstis piešķīrušas teju divus miljonus dolāru dažādām organzācijām, kas Latvijā palīdz ukraiņiem. Rīgā, kur mitinās liela daļa ukraiņu, viņi visbiežāk lūdz palīdzību latviešu valodas apguvē, jo tas viņiem palīdzēs vieglāk atrast darbu. Amerikāņu finansējums palīdzēs nodrošināt gan valodas apmācības, gan citas bēgļu vajadzības.
ASV vēstniecība ik gadu organizē grantu konkursu, un piešķir finansējumu Latvijas nevalstisko organizāciju aktivitātēm, šogad 1,86 miljoni dolāru piešķirti sešām nevalstiskajām organizācijām. Amerikas vēstnieks apceļojis Latviju un pauž gandarījumu par sastaptajiem ukraiņiem, kuri darbojoties dažādās biedrībās, aktīvi palīdz līdzcilvēkiem.
"Valmierā sastapu jaunu sievieti, kura ir izveidojusi palīdzības kustību, sniedzot atbalstu citiem bēgļiem. Cēsīs runājus ar divām jaunām, drosmīgām ukrainietēm – abas karā ievainotas, bet dzīvo šeit un nodrošina protēzes ievainotajiem karavīriem un civiliedzīvotājiem," norāda ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.
Pēc Rīgas atbalsta centra ukraiņu bēgļiem vadītāja aplēsēm, galvaspilsētā vien dzīvo ap 18 000 ukraiņu bēgļu un lielākā daļa te ir uz palikšanu. Centru dienā apmeklē ap 400 cilvēku – tas ir nedaudz mazāk, nekā iepriekš. Tagad kā primārais lūgums, pēc kā vēršas, ir palīdzība latviešu valodas apguvē, un saņemot ASV finansējumu, centrs šo pakalpojumu nodrošinās darba meklētājiem.
"Šobrīd iespējas ir, un ir palielinājušās – ir daudz dažādi veidi kā mācīties valodu. Mūsu centrs izies uz specifiskām jomām – izglītības un medicīnas darbiniekiem, kur to valodas apmācību vajag specifiskāku," pauž Rīgas atbalsta centra ukraiņu bēgļiem vadītājs Pēteris Grūbe.
Jau nākamnedēļ sāksies jaunais mācību gads, un labdarības organizāciju fokusā ir bēgļu bērni un viņu vajadzības.
"Šobrīd esam sākuši dalīt skolas somas pirmo – trešo klašu skolniekiem, ukraiņu bērniem, kas iet skolā," norāda biedrības "Patvērums "Drošā māja" pārstāves Gunta Vīksna un Līga Krēsliņa.
"Digitālie materiāli, kā runāt ar bērniem par karu jo šis vāds kas katru dienu apkārt, tāpat runāsim par tikpat nopietnu problēmu, cilvēktirdzniecību, arī tas var skart Ukrainas civiliedzīvotājus, kas varbūt ne vienmēr pārzin vietējo situāciju," saka Gunta Vīksna.
"Patvērums, Drošā māja" veic dažādus pasākumus Latvijas reģionos, lai ukraiņus iesaistītu vietējā sabiedrībā, palīdzētu atrast jaunus draugus un ieaugt Latvijā. Tāpat vērību pievērš valsts iestāžu darbinieku izglītošanai.
"Mums ir arī apmācības cilvēkiem kas ikdienā strādā ar ukraiņiem, tas svarīgākais ir nevis kā strādāt, ievērot likumus, bet kā iejusties šo cilvēku ādā, lai viņus labāk izprastu. Nevis sausi darīt savu darbu, bet ar sapratni," saka Līga Krēsliņa.
Starp finansējuma saņēmējiem arī biedrība "Tev", kas līdz šim Ukrainā nogādājusi daudzas humānās palīdzības kravas, tai skaitā dīzeļa ģeneratorus, automašīnas, higiēnas preces. Plānots vairāk pievērsties karā ievainoto atbalstam.
"Mums būs iespēja viņiem dot rehabilitāciju pēc Vaivariem, vai kur viņi bijuši slimnīcās. Viņiem būs iespēja turpināt rehabilitāciju šeit Latvijā. Fizioterapijas, dažādas procedūas, bet piedāvāsim arī psihologa pakalpojumus," norāda biedrības "Tev" koordinatore Amela Al-Asbahi.
Nākamgad biedrība cer sarīkot Latvijā nometni ukraiņu karavīriem ar ģimenēm, īpaši tiem, kas pabijuši krievu okupantu gūstā, lai viņi varētu atgūties kopā ar saviem tuviniekiem pēc karā piedzīvotajām šausmām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
