Atzīmē 20. gadadienu, kopš Latvija pievienojusies "Natura 2000" tīklam
Kopā ar dabas pētniekiem TV3 Ziņas devās apskatīt Gaujas Nacionālā parka krāšņumu. Nurmižu gravā atrodas koks, kuru savām acīm redzējis vien retais.
TV3 Ziņām ir ekskluzīva iespēja apskatīt Latvijas garāko egli. Tā ir 45 metrus gara, salīdzinājumam – apmēram puse Doma baznīcas, bet ikdienā tā apskatei nav pieejama.
"Šeit neiet tūrisma infrastruktūra, mēs šeit speciāli cilvēkus nepiesaistām. Tas iemesls ir tas, ka šī ir grava, kura ir atstāta un kuras vērtība ir šie dabiskie procesi. Lai te cilvēki nenāk, lai varžu koris var netraucēti dziedāt."
Dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un citas dižvietas veido 11,5% visas valsts teritorijas. Var šķist daudz, bet tas mūs ierindo tikai priekšpēdējā vietā starp Eiropas valstīm. Gandrīz katrs Latvijas hektārs ir saimnieciski izmantojams, un līdz ar to – katrs lēmums par jaunas aizsargājas teritorijas izveidi izaicinošs.
"Nevienā no normatīvajiem aktiem nav pateikts, cik liels procents mums ir jāsasniedz, un galu galā šīs jau nav nekādas sacensības, par to, kura valsts labāk izdarīs."
Pievienošanās "Natura 2000" ļāvusi Latvijai 20 gadu laikā veicināt dabas izglītību un piesaistīt Eiropas naudu, piemēram, izveidoti vairāk nekā 700 dabas tūrisma objektu, kurus ik gadu apmeklē vairāk nekā seši miljoni cilvēku.
"Šī ir tā reize, kad vajadzētu tomēr priecāties un teikt – labi, ka mums šāda sistēma ir, ka mēs esam pievienojušies šai sistēmai, jo tas ir vienots koncepts visās Eiropas Savienības valstīs visiem ir līdzīgi izaicinājumi. Visi apmainās ar informāciju, ar datiem, ar pieredzi, un tādā veidā mēs būvējam gan valsti, gan dabas aizsardzības sistēmu kopā labāku."
Lieli platlapju koki, tā ir mājvieta, kur dzīvo praulgrauzis. Viena no retākajām kukaiņu sugām – lapkoku praulgrauzis – ir ļoti prasīga, un tās sastopamība dabā norāda uz bioloģiski vērtīgu biotopu.
"Nu lūk, lapukoku praulgrauzis, šeit mums arī viņš ir. Parkveida pļavās un ganībās, kas mums te ir aiz muguras, redzam, šeit koki aug pilnīgi citādākos apstākļos. Šeit Gaujas līkločos un citi platlapu koki ir salīdzinoši netālu viens no otra. Viņš ir tāds diezgan slinks lidotājs un tālu neprot izplatīties. Te viņš varētu mierīgi arī atlaisties."
Aplēsts, ka pēdējos 15 gados dabas saglabāšanai Latvijā piesaistīti 120 miljoni eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
