Baltija un Polija iestājas pret obligātajām bēgļu kvotām

Šodien Saeimā tikās Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji. Lai arī darba kārtībā bija daudz aktualitāšu, priekšplānā izvirzījās migrācija.

Krievijas propaganda un situācija Ukrainā tagad savā ziņā pat atvirzījusies otrajā plānā, neslēpa Polijas Seima pārstāvis.

Polijā šobrīd patvērumu meklē 200 bēgļi no Sīrijas, bet viņi ieradušies, izmantojot privātu iniciatīvu. Brīvprātīgajā programmā no Grieķijas un Itālijas Polijai līdz šim nav izdevies pārvietot nevienu patvēruma meklētāju.

Pjotrs Vahs, Polijas Senāta Eiropas un ārlietu komisijas deputāts

Nākamos gadus mums ir jāuzņem 7200 bēgļu. Līdz šim neesam neko paveikuši, skaitlis ir nulle. Sākām programmu, bet mūsu pārstāvji, kuri ieradās Grieķijā un Itālijā, saskaras ar problēmām, izvēloties un iegūstot informāciju par bēgļiem. Pirmajā grupā plānojam uzņem 100 cilvēkus.

Dalībvalstis nedrīkst sacensties, cik kurai bēgļus izdevies pārvietot, jo būtiskākais ir viņu iekļaušana sabiedrībā, uzsvēra Igaunijas parlamenta pārstāvis.

Tomēr statistikas rāda, ka Igaunija pārvietojusi 19 patvēruma meklētājus, bet Lietuva – 11. Lietuvas parlamenta pārstāvis gan izvairījās publiski minēt skaitļus.

Ja tomēr bēgļu brīvprātīgā pārvietošana būtu sacensība, tad Latvija ar 23 patvēruma meklētājiem šobrīd būtu izvirzījusies vadībā. Kopumā visas četras valstis strikti iestājas pret obligātām bēgļu kvotām.

Parlamentu pārstāvji neslēpj, ka līdzšinējā pieredze bēgļu integrācijā sabiedrībā ir tik neliela, ka tajā nav pat iespējams dalīties.

Video