Saeimas namā šodien pulcējas visu triju Baltijas valstu parlamentārieši. Viņi vienoti nostājā, ka galvenie izaicinājumi reģionam patlaban saistīti ar enerģētiku un drošību.
Saeimas namā šodien reti liela rosība un daudz mazāk redzētu seju. Šodien te pulcējas arī parlamentārieši nu Lietuvas un Igaunijas, kā arī citi viesi no citām valstīm, lai piedalītos Baltijas asamblejas 41. sesijā.
Šī institūcija dibināta 90. gadu sākumā, lai veicinātu valstu sadarbību pārrobežu jautājumos. Asamblejas prezidējošā valsts rotē, un šogad šī loma uzticēta Latvijai. Šodien arī parakstīts Asamblejas un Baltijas Ministru padomes, kurā ir valdību pārstāvji, kopīgais paziņojums. Tas ieskicē galvenās jomas turpmākajā sadarbībā. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un no tā izrietošās sekas, uzsvars uz Baltijas valstu drošību un savstarpējas salāgotu energoapgādes sistēmu.
"Sadarbība starp Baltijas valstu parlamentiem un valdībām šajā krīzes posmā ir bijusi produktīva. Mums nav bijis domstarpību. Varbūt mums ir atsevišķi redzējumi par, piemēram, sadarbības projektu kultūrā finansēšanu, bet mums nav būtisku domstarpību."
Kaimiņu politiķi uzsvēra, ka tieši Baltijas valstis ir bijušas tās, kas nav ļāvušas citām Eiropā pagurt cīņā pret Putina režīmu. Krievija jāizolē no starptautiskās sabiedrības, vienlaikus Ukrainai jāpalīdz vairāk, līdz pat tās uzvarai karā. Savukārt pašiem svarīgi pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.
"Mums ir jānodrošina pieejamas energoresursu cenas. Mēs Igaunijā esam pārliecināti, ka Baltijas enerģijas tirgum nepieciešama reforma. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka, esot uz "Titānika", tiek izsolītas glābšanas laivas."
Tieši Igaunija no Latvijas pārņems Baltijas Asamblejas prezidentūras stafeti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
