Uz saturu

Baltijas un Zviedrijas parlamentu vadītāji Rīgā spriež par palīdzību Ukrainai

2022. gada 28. februārī 22:53

Lai koordinētu papildu palīdzības sniegšanu Ukrainai, Rīgā pirmdien tikās Baltijas valstu un Zviedrijas parlamentu vadītāji. Gadu desmitiem Zviedrija bija atturējusies militāri palīdzēt karadarbībā iesaistītām valstīm. Taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, šī tradīcija lauzta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kopš parlamentu vadītāji pirms mēneša vienojās par tikšanos Rīgā, drošības situācija Eiropā mainījusies no sliktas uz katastrofālu. Tā norāda Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Jiri Ratass. Viņš ir pārliecināts, ka Vladimirs Putins sāktajā karā cietīs sakāvi.

"Padomju savienība tādu pašu taktiku izmantoja 1939. gada novembrī, uzbrūkot Somijai. Staļins toreiz zaudēja karu, un arī Putins zaudēs. Padomju savienība sabruka 1991. gadā. Putina kungs – to nav iespējams atjaunot," pauž Ratass.

Parlamentu vadītāju galvenā uzmanība bija veltīta tam, kā palielināt palīdzību Ukrainai. Vēsturisku lēmumu par ieroču sūtīšanu pieņēmusi Zviedrija. Šī ir pirmā reize kopš padomju iebrukuma Somijā, kad Zviedrija sniedz militāru palīdzību bruņotā konfliktā iesaistītai valstij.

"Mums tas ir absolūti jauns solis. Parlamentā es strādāju 20 gadus un es nekad neesmu pieredzējusi tādas debates kā vakar. Visi teica: "Jā, mēs to darīsim. Jā!" Ļoti bieži mēs daudz kam nepiekrītam, un lai gan tas ir smags un jauns jautājums, mēs visi bijām vienoti. Man jāsaka, tā ir ļoti nozīmīga izšķiršanās. Zviedrijai tas ir ļoti liels solis," vērš uzmanību Zviedrijas parlamenta vicespīkere Osa Lindestama.

Baltijas valstu parlamentu vadītāji uzsver, ka jāpaplašina arī politiskais atbalsts, Ukrainai bez vilcināšanās piešķirot Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Mums ir jāpaātrina process, lai Ukraina kļūtu gan par Eiropas Savienības kandidātvalsti, gan iespējami tuvā nākotnē arī par dalībvalsti. Šis nav laiks garai spriedelēšanai un šaubām. Tā ir viena no galvenajām lietām, kam mums jāfokusējas," saka Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji ir arī vienisprātis, ka jāturpina starptautiski izolēt Krieviju un ne vien jāaptur tās dalība Eiropas Padomē, bet jāizslēdz pavisam.

"Pilnīgi skaidri un noteikti – jā, ir jāslēdz Krievija ārā. Tas ļoti precīzi saskan ar mūsu redzējumu par Krievijas izolāciju šobrīd. Karš tiek turpināts, mēs ejam uz priekšu, ejam uz priekšu ar Krievijas izolēšanu," teic Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Kā uzsver Mūrniece, karadarbībai ieilgstot, pret Putina režīmu būtu jāvērš vēl bargākas sankcijas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm