Baltijas valstis vienojušās strādāt pie kopīga enerģētikas centra projekta

Ceturtdien Viļņā Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) un Igaunijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas un derīgo izrakteņu jautājumos Jānuss Uiga pulcējās, lai atzīmētu 100 dienu atskaiti līdz Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, kā arī lai paziņotu par plāniem izvērtēt Baltijas enerģētikas centra izveidi.

Turpmāk plānots uzsākt Baltijas valstu kopīgu pētījumu, lai izvērtētu Baltijas enerģētikas mezgla – centrālā punkta izveides potenciālu, kas integrētu atjaunojamo enerģiju gan no sauszemes, gan jūras avotiem, vienlaikus nodrošinot stabilu pārvades jaudu Centrāleiropai.

Tā kā Baltijas enerģētikas centrs spēj saražot līdz pat septiņām reizēm vairāk atjaunīgās elektroenerģijas, nekā nepieciešams reģiona patēriņam, tas varētu nodrošināt Baltijas valstīm būtisku ieguldījumu Eiropas dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā, norāda KEM.

Papildus reģionālās enerģētiskās neatkarības veicināšanai Baltijas enerģētikas mezgls veicinātu zaļās enerģijas ražošanu, paātrinātu eksportu un piesaistītu energoietilpīgas rūpniecības nozares, kas vēlas saņemt zaļo enerģiju par konkurētspējīgu cenu.

Projektam ir arī potenciāls ražot jaunus energoproduktus, piemēram, zaļo ūdeņradi un tā atvasinājumus, plašā mērogā un par pieņemamām cenām.

Kreivis norāda, ka šis enerģētikas centrs varētu stimulēt turpmāku atjaunīgās enerģijas izaugsmi, piesaistīt nozares, kas meklē ilgtspējīgus enerģētikas risinājumus, kā arī radīt ekonomiskus ieguvumus visam reģionam.

Vienlaikus Melnis uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir milzīgs potenciāls ražot zaļo enerģiju, nodrošinot zemākas cenas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nodrošinot reģiona konkurētspēju un kļūstot par stabilu un ilgtspējīgu enerģijas eksporta partneri Eiropai.

Jau vēstīts, ka jūlija vidū Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Igaunijas "Elering" un Lietuvas "Litgrid" – nosūtīja paziņojumu Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmu operatoriem par BRELL līguma nepagarināšanu un atvienošanos februārī.

Atbilstoši Baltijas pārvades sistēmas operatoru Rīgā parakstītajam paziņojumam BRELL līgums zaudēs spēku 2025. gada 7. februārī.

2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.

Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību.