Betona rūpnīca, vistu ferma, makaronu fabrika – kā PSRS centās slēpt Skrundas lokatoru

Izrādās, ka jau kopš celtniecības sākuma astoņdesmitajos gados Skrundas lokatoru sistēma tika rūpīgi maskēta, izvēloties maldinošus nosaukumus, par kuriem smējās vietējie iedzīvotāji un pat ārzemju specdienesti.

Latvijas PSR Ministru Kabinets lokatora celtniecības atļauju izsniedza 1984. gada 13. novembrī. Galvenais mērķis – no rietumiem veikta raķešu uzbrukuma gadījumā uztvert signālus, lai varētu iedarbināt pretgaisa aizsardzību.

1985. gada 8. augustā beztermiņa lietošanā tika piešķirts 156 ha zemes un strauji uzsākta celtniecība. Tomēr jau tad PSRS bija milzis uz māla kājām. Sākās Gorbačova "Glasnostj" ēra. Cilvēki vairs tik ļoti nebaidījās.

Vietējais aktīvists Ints Folkmanis stāsta, kas asi iestājās pret lokatora celtniecību: "Cilvēki neuzdrošinājās vispār uzdot jautājumu, kas tajos mežos ir un kas tur ko ceļ, jo līdz tam šifrētie nosaukumi bija gan betona rūpnīca, gan vistu ferma, gan tai skaitā makaronu fabrika. Es pirmoreiz atļāvos par šo pasākumu runāt 1988. gadā, kas bija Padomju Savienības Konstitūcijas diena, tepat Kuldīgā mums bija savs mītiņš. Atļāvos uzkāpt tribīnē un uzdot jautājumu, kas tad tur ir, ka man ir tiesības, galu galā, zināt, es esmu pilsonis, un kāpēc tāda slepenība. Pēc tam viss tā lēnām sākās. Tas akmens sāka ripot no kalna lejā. Tad "zaļie" brauca, neatkarības kustība, visi, visi. Un nu, kā saka. Jūra līdz ceļiem, viss uz priekšu."

Aizvien pie Skrundas militārās pilsētiņas pieturas stāv uzraksts "Kombināts", kas bija populārs segvārds PSRS slepenajiem militārajiem objektiem. Arī NATO terminoloģijā lokatoru sauca par "Hen House" jeb vistu kūti.

Plašāks ieskats Skrundas militārā monstra vēsturē jau 4. maijā plkst. 19.45!