Biedrība: Šī sezona biškopībā vērtējama kā traģiska, medus raža ir kritiski zema
Šis gads biškopībā vērtējams kā traģisks. Medus raža ir niecīga, jo kritums ir vismaz četrkārtīgs. Laikapstākļi visu vasaru bijuši biškopjiem nelabvēlīgi – lietus lijis tādos apjomos, ka no ziediem izskalojis nektāru, bites atstājot bešā. Ir plāns biškopju zaudējumus kompensēt no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Šis gads bitēm Latvijā ne tuvu nav bijis tas ražīgākais! Šovasar, medus vākšanas laikā, gandrīz bez apstājas lija lietus, kas arī tik negatīvi ietekmēja medus ražu.
Biškopim Jānim Kronbergam ir vairākas dravas Siguldas pusē, TV3 Ziņas viesojas dravā, kur ir 13 stropi.
Biškopis skatās stropus un skaidro, ka bitēm jau šobrīd nav šī ienesuma, jo tās ir tādas lēnas un praktiski gatavojas ziemai.
"Šī sezona kā lauksaimniekiem, tā arī biškopībā izvērtusies ir diezgan traģiska. Pēc Saulgriežiem, pēc Jāņiem strauji saruka ienesums, to mēs redzējām gan griķī, kur bija bišu saimes izvestas un tāpat virsī – principā virši šogad arī nemedo, tātad principā vasaras otrā puse ir pilnībā bez ienesuma. Lietus izskalo šo te nektāru no ziediem, augs iespējams, ka pat ražo vairāk to nektāru, bet viņš tiek izskalots un nenonāk līdz aputeksnētājam, tajā skaitā bitēm."
Tradicionāli biškopji sezona iegūst no 30 līdz 50 kilogramiem medus no viena bišu stropa, taču šogad situācija ir neredzēti slikta. Medus raža kritusies pat četras reizes.
Arī Kronbergam aprēķini liecina, ka ierasto 40 kilogramu vietā šogad viena bišu saime sagādājusi aptuveni 10 kilogramus. Pārvēršot to finansiālā izteiksmē, katrs strops neienes aptuveni 90 eiro. Agrāk bija 120 eiro, šogad 30 eiro.
Normālā situācijā bišu saime dienā ienestu divus, trīs kilogramus ar medu, tad tagad – pārsimt gramus. Zem stropa ir svari, kas ļauj precīzi monitorēt, kas tajā notiek.
"Vairums no dienām, ko mēs redzam, ir vai nu simts grami vai puskilograms mīnusā, tātad ienesuma nav, tas ir bišu saimēs, kas ir izvestas uz virsi, tātad kur tam ienesumam tagad vajadzētu būt!"
Biškopis līdzīgu situāciju neatceras, taču senākie šie aroda meistari atsauc atmiņā 90.gadu beigas, kad arī medus neesot bijis. Pašlaik vissliktākā situācija ir Latvijas austrumos.
"Kurzemē paveicās, ka vismaz šis pavasara un vasaras sākums nedaudz bija ienesums, kas priecēja, lai gan bija diezgan lietains, sevišķi rapša ziedēšanas laikā. Turpretī vasaras otrā pusē viss ienesums apstājās, savukārt Latgales pusē šis ienesums nebija jau pirms Jāņiem, tā kā ļoti tukša sezona."
Biškopji aicināti elektroniski pieteikt zaudējumus vienotā sistēmā – ja ieņēmumu kritums ir vismaz 20% attiecībā pret iepriekšējo piecu gadu vidējo rādītāju, tad dravinieki saņems atbalstu. Uz līdzīgām kompensācijām nelabvēligo laiksapstākļu dēļ jau pieteikušies citi lauksaimniecības nozarē cietušie.
Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš pats vēl nesen vadīja Biškopības biedrību Latvijā – pārliecināts, ka radušos zaudējumus varētu kompensēt no Eiropas Savienības budžeta.
"Es šobrīd vērtēju ļoti optimistiski, ka Eiropas Komisija piešķirs, jo šis ir bijis ļoti, ļoti slikts gads! Piemēram, lietus ir bijis lielākais pēdējo 80 gadu laikā atsevišķos reģionos, kas ietekmē visas nozares, tajā skaitā arī biškopjus. līdz ar to – jā, šim atbalstam no Eiropas Komisijas būtu jābūt! es pat nevaru iedomāties, kāpēc lai EK atteiktu. Un tad, protams, dalīsim šos līdzekļus atbilstoši nozarēm, kā viņas ir cietušas."
Tikmēr biškopis norūpējies, vai pašas bites spēs pārziemot kuplā skaitā un vai nākamajā sezonā būs aputeksnētajas.
"Šobrīd aug jaunā paaudze, kas sagaidīs pavasari un radīs pēcnācējus jau nākamgad, un šai paaudzei pēc būtības trūkst barības. un bitenieki jau šobrīd aktīvi piebaro bites, jo tas svarīgākais, lai tiešām bites būtu veselīgas pavasarī," saka biškopis Kronbergs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
