Gaujā ielaiž vairākus tūkstošus lašu mazuļu
Lai gan daudziem cilvēkiem kā pirmās Latvijā sastopamās zivis prātā nāk asari, brekši un raudas, Latvijas upēs ir arī smuki laši. Cilvēku darbību iespaidā to dzīve nereti gan ir ļoti apgrūtināta, tādēļ pavasaros pētnieki Latvijas upēs ielaiž tūkstošiem lašveidīgo zivju mazuļu, cenšoties dabai kaut kā atlīdzināt. TV3 Ziņas piedāvā ieskatu šādā pasākumā šovakar.
TV3 Ziņo no Gaujas krastiem Murjāņos, kur jau zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki upē ielaiž vairākus tūkstošus lašu mazuļu. Tieši laikā no aprīļa līdz jūnijam ne tikai Gaujā, bet arī Daugavā, Ventā un citās upēs ielaiž spēcīgus un labi attīstītus zivju mazuļus, kuri vēlāk migrē uz jūru.
"BIOR" vadošā pētniece Ruta Medne stāsta, ka zivju mazuļus upēs ielaiž ik gadu. Katru gadu rudenī upē tiek ķertas lielās vaislas zivis, Gaujā ielaižot svejas rīkus, tad zivis noķer, iegūst ikrus un pēc pusotra gada darba zivju audzētavās izaudzē zivis, kuras pirms ielaišanas iezīmē, nogriežot taukspuru.
Metode palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies. Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. No zvejnieku lomiem un vaislinieku nozvejas iegūtie dati liecina, ka pēdējos gados lielākā daļa no Daugavas lašiem un taimiņiem, kas no jūras uz nārstu atgriežas upē, ir ar nogrieztu taukspuru.
Zivis laiž upēs, jo cilvēks ir kaitējis zivju resursiem savas darbības rezultātā, būvējot dambjus, līdzinot upju gultnes. Arī šobrīd upēm tiek kaitēts, ielaižot upēs daļēji vai vispār neattīrītus notekūdeņus, kas piesārņo upi un veicina ūdensaugu augšanu. Līdz ar to tiek bojātas nārsta vietas un zivīm nav, kur nārstot, jo nārsta vietu vairs nav. Svarīgi nodrošināt, lai lasis tiek saglabāts Latvijas upēs. Uz nārstu tagad atgriežas zem 10% lašu, ja zivis nelaistu upēs, nārstotāju būtu vēl mazāk.
Gaujā kopumā šopavasar plānots ielaist vairāk nekā 137 000, lašu, taimiņu un smoltu. Savukārt vasarā zivju resursu papildināšanu pētnieki turpinās ar nēģiem, kā arī strauta forelēm. Mazuļus uz upi ved ar speciālo transportu. Šogad laša mazuļa vidējais svars sasniedz 28,3 gramu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
