"BIOR" zinātnieki paveikuši unikālu pārtikas drošības pētījumu

Sākotnēji izveidojot šādus miltveida paraugus "BIOR" zinātnieki pārbaudīja ļoti plašu produktu klāstu. Baltijas jūra ir visai piesārņota, tāpēc liela uzmanība pievērsta zivīm.

Iegūtos ekstraktus zinātnieki pārbaudīja ar masspektrometru. Izstrādātas jaunas, analītiskas metodes, tās ļāva iespējami plaši un tai pat laikā padziļināti meklēt dažādus organiskus noturīgus piesārņotājus.

"Mēs virzījāmies uz pārtikas groza pētījumu, kas mums kā pētniekiem interesē – ko vidējais Latvijas iedzīvotājs apēd. Dioksīni, furāni, bromētie bifenili, hlorētie parafīni, DDT slavenais pesticīds," stāsta "BIOR" pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Ingus Pērkons.

Latvijas iedzīvotāji apēd dažādus organiskus noturīgus piesārņotājus, kas gadu laikā uzkrājas cilvēka ķermenī. "Pētījām arī savvaļas dzīvniekus, kas tepat Latvijas mežos skraida apkārt, pat mājas putekļus. Būtībā ieguvām visaptverošu informāciju par to – kāda ir situācija mums apkārt," norāda "BIOR" pētnieks.

Zinātnieki secina, ka uztraukumam pamata nav, Latvijā ražotie produkti pamatā ir veselīgi: "Protams, atsevišķās produktu klasēs šis piesārņojums ir augstāks. Šajā gadījumā mēs runājam par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Primāri tās ir zivis, bet negribu cilvēkus biedēt, jo mums ir diēta un uzturs ļoti dažāds. Tajā brīdī tas viss balansējas. Latvija atrodas pateicīgā teritorijā, jo mums nav pāri nākusi ļoti spēcīga industrializācija, mums nav pilns ar rūpnīcām, kas visu laiku emitētu piesārņojumu. Līdz ar to varam teikt, ka Latvijas pārtika salīdzinoši ar pārējo Eiropu, Pasauli ir zemu piesārņota un lielu risku īsti nav."

Zinātnieki turpina pētīt pārtikas drošību. Taču jau iegūtie dati tiek sūtīti Eiropas atbildīgajām iestādēm, kas attiecīgi pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Tas nozīmē, ja kaut kas kaitīgs pārtikā vai vidē tiks atklāts, tad to iespējami ātri izņems no aprites.