Brīvo darbvietu skaits vēl nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni

Privātajā sektorā bija 17 800 brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10 400. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3 5000 jeb 24,6 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 3 100 jeb 41,4 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,1 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6 %, bet privātajā sektorā – 2,9 %.

Šā gada pirmajā ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, samazinājās par 26 800 jeb 3%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 16 800 jeb 2,7 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 10 100 jeb 3,5 %.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupā – 5%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9% un speciālistu pamatgrupā – 4,1 %.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,4%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1 %, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,1 %, apstrādes rūpniecībā – 3,8 %, būvniecības, transporta un uzglabāšana, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,6%.

Reģionos 2022. gada pirmajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7 % jeb 18 400, savukārt viszemākais – Vidzemē (attiecīgi 1,7 % un 1000).

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gada pirmajā ceturksnī bija Latvijā – 3,1 %, Igaunijā – 2,1 %, bet Lietuvā tas bija 2%.

2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 38,5%, Latvijā – par 30,3 %, bet Lietuvā – par 28,3 %.