Brūk robežas starp tveramo un netveramo! Jau otro gadu Latvijā plānots noteikt labākos dizaina risinājumus

Jau otro gadu Latvijā plānots noteikt labākos dizaina risinājumus. Jau otro nedēļu rit pieteikšanās.

Pērn, kad Latvijas Dizaina gada balva tika iedibināta tika iesniegti 147 darbi. Par laureātiem pasludināti trīs: bērnu balansa divritenis "Brum Brum", izstādes stenda dizains "Civilizācijas nospiedumi" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet galveno balvu ieguva datu vizulalizācijas rīks "Inforgram".

Un šis ir interesanti, jo pārkāpj tradicionālās robežas. Tātad jēdzienu par dizaina risinājumiem tagad droši varam attiecināt ne vien uz nosacīti taustāmām lietām – traukiem, mēbelēm, interjeru, visu to, ko sapratām līdz šim, bet arī to, kas vēl tikai spiežas mūsu ikdienā.

Kas tad ir pērnā gada uzvarētāji "Infogram"? Pirms pieciem gadiem Latvijā dibināts, nu jau plašākos ūdeņos iepeldējis uzņēmums, kurš gūst ieņēmumus veidojot grafikas. Citiem vārdiem – sausus datus pārvēršot uzskatāmās un saprotamās vizuālizācijās. Lielā mērā viņu nopelns ir izveidot lietotni, kur viss ir intuitīvs. Pat strādājot ar to pirmo vai otro reizi, viss liekas saprotams.

Pērnā gada uzvarētāji pārstāvēja mazākumu – sadaļā digitālais dizains kopējais pieteikumu skaits sasniedza vien trīs procentus. Lielākā daļa, teju puse, joprojām klasiskajā sadaļā produktu dizains.

Vai tas nozīmē, ka iezīmējas jauna laikmets? Ka lauks uz kuru attiecināt jēdzienu dizains kļūst arvien plašāks?

Tiek prognozēts, ka dizaina risinājumi digitālajā vidē kļūs arvien pamanāmāki un ar laiku tos vērtēsim tāpat, kā šodien to darām ar citiem ikdienas priekšmetiem.

Digitālajai videi gan ir viena blakne. Šeit viss ātri noveco. Pie uzlabojumiem nemitīgi jāstrādā.

Maksims Jegorovs vada vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā, tādēļ risinājumiem digitālajā vidē seko ar īpašu interesi. "Accenture" ir arī starp žūrijas pārstāvjiem. Jegorovs ir pārliecināts, ka e-vides risinājumi ir salīdzināmi ar reālo pasauli. Ar lielveikalu, piemēram. Cik ērti tam piekļūt, kāds ir interjers, kā veidota cilvēku plūsma. Taču tam visam nebūs jēgas, ja pie precēm noradītās cenas būs kļūdainas.

Ko mēs šobrīd varam secināt? To, ka arvien vairāk brūk robežas starp patieso un digitālo. Tveramo un netveramo. Notiek vēlviens process – saplūst tas, ko dēvējam par fukncionalitāti un dizainu.

Tieši ar šādu ieceri pirms trim gadiem darbu sāka Rīgas Tehniskās Universitātes dizaina fabrika.

Lai teorētiskās zināšanas jau studiju laikā apvienotu ar praksi. Mācīties radīt inovatīvu projektu, kurš nepaliktu tikai uz papīra, bet arī būtu pieprasīts dzīvē. Vai modelēt mēbeles, kuras apvieno dizainu, funkcionālitāti un ideālā variantā, to ražošana būtu ekonomiski izdevīga.

Panākt, lai Latvijā radīti produkti un to risinājumi būtu raksturīgi ar iepriekšminētajām kvalitātēm ir arī viens no Latvijas Dizaina gada balvas simboliskajiem uzdevumiem.

Arī pie RTU Dizaina fabrikas ziņojumu dēļ tikko piestiprināts plakāts, kas aicina pietikt savu veikumu.

Latvija ir maza, amata brāļi viens otru pazīst. Tādēļ žūrija pamatoti cer, ka pieteiksies arī tie, kas pērn to neizdarīja. Daudzi savas idejas realizē ārpus Latvijas, tāpēc plašākai sabiedrībai nav zināmi.