Investori no Lietuvas uzvarēja izsolē, pilsētas budžetā iemaksāja turpat sešus miljonus eiro, taču viņu īpašumtiesības nenostiprināja zemesgrāmatā, jo dome nebija pārbaudījusi, ka pretenzijas uz zemi ir arī lidostai. Privatizācijas pabeigšanu pēc ģenerālprokuratūras uzdevuma, dome atcēla. Esam noskaidrojuši, ka šim darījumam tuvu stāvējis bijušais mērs, ilggadējais īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Viņam KNAB lietā ir liecinieka statuss.
Jaunākajā Rīgas domes kukuļošanas lietā pamazām krīt noslēpumainības plīvurs, un ir skaidrība par iesaistītajām personām un viņu mērķiem. KNAB izmeklēšanai visdrīzāk ilgs laiks nebūs nepieciešams. Daudz vairāk nezināmo ir, kas tālāk notiks ar miljonus vērtajām zemēm pie lidostas.
Stāsts ir par turpat 40 hektārus lielu teritoriju pie Rīgas lidostas. To Rīgas dome nolēma nodot privatizācijai 2012. gadā, kad mērs bija Nils Ušakovs, bet Īpašumu departamentu vadīja Oļegs Burovs.
Investoru izdevās atrast vien pēc desmit gadiem, kad zemi par gandrīz sešiem miljoniem eiro (5 619 000) iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella Investment 3", kas ietilpst Lietuvā reģistrētā holdingā "ME Holding NT".
Investors plānoja, ka teritorijā būs modernas loģistikas noliktavas. Tomēr darbi nesākās, jo zemi nereģistrēja zemesgrāmatās, ņemot vērā pretrunīgo situāciju saistībā ar satiksmes ministrijas nostāju par šīs zemes nepieciešamību lidostas vajadzībām.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka privatizācija bijusi prettiesiska, jo pašvaldība nav vērtējusi teritorijas nepieciešamu lidostas attīstībai.
Pēc prokuratūras uzdevuma Rīgas dome šā gada marta sākumā atjaunoja īpašumtiesības uz šiem zemesgabaliem. Tas ir bezprecedenta gadījums. Šie samudžinātie notikumi bija pateicīga augsne kukuļošanai.
"Mana pirmā saskare bija šis te Vaivoda piedāvājums un tad es biju spiests šim jautājumam pievērsties."
Pagājušā gada rudenī satiksmes ministra padomnieku Jāni Meirānu uzrunāja viņa kādreizējais kolēģis Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājs Jānis Vaivods. Vaivods minējis, ka būtu labi, ja satiksmes ministrija atteiktos no savām pretenzijām uz šiem zemesgabaliem, un investoram zustu šķēršļi šo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā. No Vaivoda puses izskanējis piedāvājums par šādu ministrijas vēstuli samaksāt 50 tūkstošus, informē raidījums "De facto". Meirāns par kukuļa piedāvājumu nekavējoties ziņoja KNAB.
"(NP: Jums uz šo brīdi ir skaidrs, kā interesēs tā nauda tika piedāvāta?)
Šis nav pabeigts process, tad, kad nonāks līdz tiesai, tad droši vien varēs izdarīt kaut kādus secinājumus. Pašlaik nevaru izteikt minējumus."
Otra persona bez Vaivoda, kurai šajā kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību ir Pāvels Tomiļins. KNAB to ne noliedz, ne apstiprina.
Tomiļins, kurš īsu brīdi ir bijis arī eksmēra Nila Ušakova palīgs, stāstā figurē kā Lietuvas investoru partneris. Viņa firma SIA "Ošānis" arī sākotnēji pieteicās lidostas izsolē. Lietuviešiem bijis noslēgts priekšlīgums par divu zemesgabalu pārdošanu Tomiļina firmai, ja izsole un tālākie notikumi būs veiksmīgi, stāsta investors Laurinas Kuzavas. "Ošānis" lietuviešiem bija iemaksājis arī avansu.
"Tas bija 2022. gadā, kad noslēdzām priekšlīgumu ar SIA "Ošānis". No tā laika zinām Pāvelu Tomiļinu. (NP: Vai jūs viņam uzticaties pēc notikumiem, par kuriem iespējams jau esat dzirdējis?) Neesam viņu ne satikuši, ne runājuši ar viņu līdz pat šim brīdim."
Vaivods "Nekā personīga" atrakstīja, ka nevar atbildēt, vai ir ticies ar Tomiļinu, jo KNAB licis parakstīties par informācijas neizpaušanu. Savukārt uzņēmējs Tomiļins vairs uz mūsu zvaniem neatbildēja.
"Mani tie Lietuvas investori, viņi griezās pie manis, kā pie cilvēka, kas zina šo situāciju, palīdzēt nokonsultēt par pirkuma līguma noslēgšanu, kas bija pēc izsoles. Un pēc tam es teicu, ka man ir interese ar viņiem sadarboties."
Ilggadējā Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora un bijušā galvaspilsētas mēra Oļega Burova privātfirma SIA "Projektu vadības konsultanti" pirms diviem gadiem bija plānojusi sadarboties ar lietuviešiem, kas tomēr nerealizējās. Burovs tika ievēlēts Saeimā un nodarboties ar komercdarbību viņam nebija ļauts. Taču viņš sniedzis padomus un piedalījies vēl nesenajās sarunās ar investoriem Rīgas domes Īpašuma departamentā. Tajās bijis klāt arī Tomiļins. Pie Burova Tomiļins vērsies arī pēc padoma, vaicājis, kā atrisināt domstarpības ar Satiksmes ministriju, prasījis arī par Meirānu. Burovs ieteicis risināt jautājumu augstākās vadības līmenī.
"Es varu pateikt, jā, es biju KNAB, mani uzaicināja kā liecinieku. Un es varu pateikt, ka mani uzaicināja pareizi, jo par šo lietu, nevis kukuļošanu, bet zemju lietām, esmu visinformētākais cilvēks."
Ģenerālprokuratūra Rīgas domei raksta, ka gan Satiksmes ministrija, gan lidostas valde apstiprinājušas, ka investoriem pārdotie zemesgabali ir nepieciešami lidlauka infrastruktūras attīstībai. Prokuratūra secina, ka būs jārisina jautājums par zemesgabalu iegūšanu atpakaļ lidostas vai valsts īpašumā.
Burovs apgalvo, ka vēl pirms privatizācijas 2011.gadā runājis ar tā laika lidostas valdi un tai nav bijuši plāni attiecībā uz šīm zemēm. Viņaprāt, šo gadu laikā satiksmes ministrija ir nogulējusi iespēju zemes pārņemt savā īpašumā.
"Pamatproblēma ir, uz kādiem noteikumiem šī zeme tiek iedota privātajiem.
Šajā gadījumā, tā iecere bija, bez nekādām saistībām, atdot privātajam rokās zemes gabalus, kas pilnīgi noteikti ir lidostas interešu teritorijā. (NP: Vai jums ir pārmetumi iepriekšējiem satiksmes ministriem, ka viņi nepietiekami aizstāvējuši lidostas intereses uz šiem zemes gabaliem?) Šis droši vien ir atvērts jautājums. Pagājuši jau vairāk nekā 12 gadi. Šis stāsts ir ar zināmu "bārdu". Vai ministrija vai praktiski varēja izdarīt vairāk, droši vien, ka varēja."
Satiksmes ministra padomnieks stāsta, ka 2019. gadā divus no šiem zemes gabaliem pie lidostas aptuveni divus hektārus valsts atsavinājusi par labu "Rail Baltica" projektam.
"Tas nozīmē, ka dome apzinājās, saprata, ko dara. Tur, kur vajadzēja atrast risinājumu, tur atrada. Kāpēc uz šiem gabaliem bija šāds risinājums, ka tos obligāti jāizsola, tieši šādā veidā un ar šādām procedūrām, tas, protams, ir jautājums pašai domei."
"Man arī šobrīd ir pārliecība, ka rīkojot izsoles, mēs esam rīkojušies tiesiski. Un no mūsu puses viss ir noritējis tiesiskā ceļā. Mēs ar vienu nomaksas pirkuma līgumu pārdevām visus 22 zemesgabalus. Un izmantošanas mērķis bija pakārtots atbilstoši esošajam teritorijas plānojumam .Un šai īpašajai lidlauka attīstības teritorijai."
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) lūdzis domes Juridiskajai pārvaldei izvērtēt šo zemesgabalu privatizācijas tiesiskumu. Viņš arī licis pārbaudīt, kāpēc balsojumā pirms diviem gadiem domes deputātiem nav bijusi pieejama satiksmes ministra Tāļa Linkaita (K) pašvaldībai adresēta vēstule, kurā norādīts, ka teritorija atrodas lidostas attīstībai vēlamajā zonā.
"Es redzu, ka tas informācijas apjoms, kāds bija dots deputātiem, lēmuma pieņēmējiem, nesaturēja šo te satiksmes ministrijas vēstuli, kurā bija ļoti skaidrā veidā zvanīts trauksmes zvans."
Investori cer, ka Latvijas iestādēm izdosies atrisināt domstarpības, lai viņi varētu turpināt savu projektu. Ja tas neizdosies, risinājumu meklēs tiesā. Domei tādā gadījumā būtu jāatdod ne tikai gandrīz 6 miljoni eiro, bet būtu jākompensē kompānijas zaudējumi par divu gadu iesaldētajām investīcijām. Kaut nākamnedēļ pašvaldība ielūgusi uz tikšanos Lietuvas investorus, Rīgas mērs uz šo tikšanos nedosies.
"Normālā situācijā pilsētas "galvenajam menedžerim" (mēram) vajadzētu uzaicināt otras puses menedžeri, lai runātu un to atrisinātu. Es personīgi neesmu saņēmis ne zvanu, ne piedāvājumu, bet vakar saņēmām ziņu [no Rīgas pašvaldības], ka esam ielūgti un es ceru, ka tur mēs satiksim cilvēkus, kuri var pieņemt lēmumu."
"Es būtu pagaidām uzmanīgs. Ņemot vērā, ka šim stāstam ir parādījušās dažādas dimensijas saistībā ar KNAB. Man pagaidām gribētos saņemt vairāk informāciju, kāda ir bijusi loma visā šajā kukuļdošanas stāstā dažādām starpniekfirmām un varbūt pat investoram. Es tomēr gribu sagaidīt vispirms šo sadaļu, pirms spert soli tālāk un saprast, kurā virzienā doties."
Lidosta "Nekā personīga" atrakstīja, ka strīdīgie zemesgabali esot ierakstīti lidostas attīstības plānā no 2012.gada, ņemot vērā lidlauka – skrejceļa un peronu zonas – ģeogrāfisko novietojumu. Savukārt jaunākajos plānos, šajā zonā iecerēta aviācijas kravu un loģistikas centru attīstība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
