Čakša: Valsts piešķirto naudu skolotājiem patlaban izmanto neefektīvi
Pedagogu arodbiedrība 15. februārī nolēmusi Izglītības ministrijai dot mēnesi laika izpildīt iepriekš doto solījumu par algu grafika izpildi un slodžu sabalansēšanu. Pretējā gadījumā skolotāji draud 24. aprīlī rīkot protesta gājienu un uzsākt streiku – par to 15. februārī vienbalsīgi nobalsoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome.
Trešdien, 15. februārī pedagogu arodbiedrības padomes sēdē piedalījās aptuveni 90 dalībnieku, tostarp arī Izglītības ministre un nozari pārstāvošās organizācijas. Sēde tika sasaukta, jo arodbiedrība uzskata, ka valdība nepilda visas pērn septembrī panāktās streika vienošanās prasības.
"Mums ir būtiski, lai normatīvajos aktos nostiprina grafiku, tātad algas paaugstinājumu no 2023. gada septembra līdz 2025. gadam. Un mums ir svarīgi, lai normatīvajos aktos veic grozījumus, kas paredz slodzes sabalansēšanu pilnīgi visām pedagogu grupām."
Nozare arī uzskata, ka jārod papildu finansējums, lai celt viena izglītojamā vidējās izmaksas. Pretējā gadījumā, tajās pašvaldībās, kurās jau ir sakārtots skolu tīkls un nekāda optimizācija nav iespējama, nav iespējams šādā veidā rast papildu finansējumu algām.
"Ja nebūs viena skolēna izmaksu pieauguma, ja nebūs grafika un Jelgavā skolu tīkls ir sakārtots, tas nozīmē, ka Jelgavas pedagogiem triju gadu garumā algas pielikuma nebūs. Tad man gribētos citēt [premjera Krišjāņa] Kariņa kungu: draugi, nav labi."
Tomēr tieši vēl aktīvāku skolu optimizāciju, kā avotu algu palielinājumam, redz izglītības ministre. Viņa šodien klātesošajiem norādīja, algu grafika izpildei no šā gada septembra nauda tiks atrasta, tomēr tālākais gan esot atkarīgs no skolu tīkla sakārtošanas.
"Mēs nevaram šķērdēt naudu, maksājot par telpām, nevis samaksājot skolotājiem, kas ir svarīgākais resurss. Jo, ja mēs apskatāmies uz naudas apjomu, salīdzinām Lietuvu, Latviju un Igauniju, tas ir līdzvērtīgi izvērtējams, bet šobrīd mūsu skolotāji saņem mazāk. Es neredzu šobrīd pamatu kādām aktīvākām rīcībām no LIZDA puses, bet iesaistīties un palīdzēt ar risinājumu."
Tomēr arodbiedrība otrdien, 15. februārī, lēma ministrijai izteikt ultimātu – vai nu mēneša laikā normatīvajos aktos nostiprināt nepārprotamu finansējuma avotu algu celšanai un slodžu sabalansēšana jeb skolotāji sāk streikot.
"Ja tas netiks izdarīts līdz 15. martam, tad 24. aprīlī mēs uzsākam vienlaicīgi divas aktivitātes. Būs nozares gājiens, kurā aicināsim arī citas nozares organizācijas pievienoties, un uzsākam arī streiku. Šī noteikti būs tā reize, ja mums būs jāpieceļas kājās, lai panāktu līdz galam visu šo streika vienošanās prasību izpildi, vienreiz tam ir jāpieliek punkts."
Vanaga norāda, šoreiz streiks nebūtu beztermiņa, kā tas tika plānots pērn, bet gan noteiktā dienā. Kāda varētu būt pedagogu atsaucība tajā piedalīties, tikšot aplēsts tuvākajā laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
