Cert.lv: Situācija kibertelpā stabilizējas
Pieaugot globālajam saspīlējumam Krievijas agresijas dēļ, Latvijas valsts iestādēm un uzņēmumiem krietni lielāka uzmanība jāpievērš kiberdrošībai – šo aspektu šodien uzsvēra Latvijā pirmajā drošības konferencē. Viens no galvenajiem izaicinājumiem – atrast profesionālus drošības darbiniekus, kas ir spēcīgi ne tikai fiziskās, bet arī IT nozares ziņā, vēsta TV3 Ziņas.
Latvijas drošības nozares profesionāļi pulcējas konferencē, lai apspriestu aktuālākās problēmas. Šoreiz uzmanības epicentrā – kiberdrošība.
Uzrunājot konferences dalībniekus, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja skaidroja, ka sākoties Krievijas iebrukumam februāra otrajā pusē, Latvijā ļoti ievērojami palielinājās dažādu ievainojamību meklēšanas un nesvarīgu uzbrukumu skaits. Vienlaikus novēroti arī diezgan nopietni uzbrukuma mēģinājumi un arī sekmīgi uzbrukumi, kas radījuši nopietnas bažas, vai esam gatavi Latvijas kibertelpas aizstāvēšanai.
"Lai arī skaitliski uzbrukumi ir mazinājušies, bet incidenti notiek, tas mūsu primārais fokuss ir aizsargāt kibertelpu, kritisko infrastruktūru. Vakar bija mēģinājumi ietekmēt pieejamību Latvijas resursiem, bet ar prieku jāsaka, šie mēģinājumi bija gandrīz 100% neveiksmīgi, sistēmas bija aiz aizsardzības sistēmā, piekļuve netika ietekmēta."
No hakeru un prokrieviski motivētu kiberhuligānu darbībām jāuzmanās ne tikai valsts iestādēm, bet arī uzņēmumiem. Viena no problēmām: Latvijā grūti atrast drošības ekspertus, kuru zināšanas atbilst prasībai par kombinētām prasmēm kiberdraudu novēršanā.
"Esošajām fiziskajām sistēmām nepieciešamas dziļas IT zināšanas, SQL datubāzes, apdeitu likšanas, tamlīdzīgi. Cilvēku trūkums ieskicējas vēl asāk! Salīdzinoši maz ir cilvēku, kolēģu, kurus var dabūt ar abu veidu zināšanām – fiziskajā drošībā, gan IT. Katrs atsevišķi, jā."
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks skaidroja, ka rūdītie noziedznieki Covid-19 pandēmijas iespaidā aizvien vairāk savas aktivitātes izvērsuši internetā. Vēl nesen Latvijā un kaimiņvalstīs likvidēti nelegālie krāpnieku zvanu centri, viltus finanšu pakalpojumu sniedzēji, tas viss tiek uzturēts pateicoties globālā tīmekļa iespējām, tāpat noziedznieki turpina savā starpā tirgoties izmantojot interneta slepeno daļu.
"Viņi darbojas tajā pašā darknetā – norēķinās, veic visu veidu noziegumus: viltota nauda, narkotikas, slepkavības, viss notiek. Un ir jābūt spējai tieši valsts policijai un citām iestādēm ar to cīnīties gan lokāli, gan starptautiski, sadarbojoties."
Ruks skaidroja, ka jau vasarā Latvijā sāks darboties tā sauktie interneta policisti, kas uzraudzīs sabiedrisko kārtību sociālajos tīklos un citviet tīmeklī, jo tieši Krievijas agresijai sākoties, strauji aug cilvēku bažas par etniskajiem konfliktiem, kas īpaši manāms internetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
