Vēl pirms Gobzema fiasko vienošanos par nākamo valdību centās meklēt līdzšinējie sīvie konkurenti – JKP un "Attīstībai/Par!"
LNT raidījumā "TOP10" izpētīts, kas uz pamatīgi sarkanām līnijām sašvīkātās politiskās skatuves notiks tālāk un cik ļoti attālinās brīdis, kad ieraudzīsim jaunu valdību, kā arī – kādus līkločus meta topošās valdības vezums, sākot ar brīdi, kad Valsts prezidents ratiem priekšā jūdza Aldi Gobzemu.
Šonedēļ kļuva skaidrs, ka Aldim Gobzemam izveidot valdību neizdosies, toties premjera amata kandidāts nolēma no savas nominācijas izspiest visu sulu un nāca klajā ar no visām pusēm nekavējoši apšaubītu paziņojumu par nepolitisku ministru kabinetu, kurā darbosies profesionāļi. Tad šo pēkšņi parādījušos plānu "B" jau paspējusi nomainīt nākamā versija, par kuru jau arī visi iesmej.
Līdz ar to – ko tieši bijušais advokāts pirmdien nesīs prezidentam, nav skaidrs, bet jebkurā gadījumā tieši pirmdien Gobzemam ir pēdējais termiņš, lai galdā liktu valdības plānu, darbus un ministrus.
"KPV LV" kandidāta Alda Gobzema izvirzīšana par Ministru prezidenta amata kandidātu bija pārsteigums. Šādi Valsts prezidents Raimonds Vējonis nonāca pretrunā ar paša iepriekšējo uzstādījumu, ka pretendentam uz premjera amatu vajadzētu saņemt pieeju darbam ar valsts noslēpumu bez problēmām. Gobzemam šādas problēmas saņemt Satversmes aizsardzības biroja izsniegto pielaidi bija.
Lai gan Gobzems centies no bijušā oligarha norobežoties, viņu pirms un pēc vēlēšanām pavadījusi Aināra Šlesera ēna. Arī šonedēļ ar viņu saistītajā avīzē "Dienas Bizness" Šlesers pats personīgi aktīvi aģitē par labu Gobzema valdībai. "Es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas."
Gobzems sarunas sāka ar visiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu". Izstāties no sarunām nedēļas sākumā plānoja apvienība "Attīstībai/Par!", kuras līderi Valsts prezidenta lēmumu nominēt Gobzemu atklāti sauca par kļūdu. Gobzems apsteidzoši izslēdza "Attīstībai/Par!" no sarunām pats, šim politiskajam spēkam pārmetot aizmuguriskus centienus veidot alternatīvu valdību ar "Jaunās Vienotības" līderi Krišjāni Kariņu premjera amatā.
Šīs Saeimas sasaukuma laikā, kamēr "Attīstībai/Par!" deputāti ir tikai Edgara Jaunupa marionetes, es neredzu iespēju sadarbībai ar "Attīstībai/Par!" Es ceru, ka citi politiskie spēki Edgara Jaunupa pavadā neies un vecā politika ar iespējamu deputātu pirkšanu un aizmuguriskām sarunām nenotiks.
Partijā "Attīstībai/Par!" ietekmīgais politiķis Edgars Jaunups Gobzema apgalvojumus sauca par meliem un izdomājumiem. Patiesais iemesls, kas traucē Gobzemam izveidot valdību, esot pats Gobzems. "Kompetences trūkums, reputācijas problēma, neuzticība, pielaides neesamība, bijušo kolēģu, zvērinātu advokātu aprindās divnieka ielikšana savam bijušajam kolēģim, visai sabiedrībai pasakot, ka šis ir bīstams, melīgs cilvēks, kurš nav cienīgs mūsu rindās, kur nu vēl vadīt valdību."
Uzriez pēc "Attīstībai/Par!" izslēgšanas no sarunām Gobzems steidza paziņot ministru amatu kandidātus viņa veidotajā valdībā, kuru veidotu paša pārstāvētā "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība un "Jaunā Vienotība". Vērtējot izredzes iegūt Saeimas vairākuma atbalstu savai valdībai, Gobzems izvēlējās lietot salīdzinājumu. "Tas ir tāpat kā ar grūtniecību, vai nu ir, vai nu nav. Divas iespējas vienmēr ir."
Visvairāk, četrus ministru portfeļus Gobzems piedāvāja "jaunajiem konservatīvajiem", pretim pieprasot atteikties no partijas līdz šim kategoriskās pozīcijas nestrādāt kopīgā valdībā un koalīcijā ar ZZS. Jaunā konservatīvā partija tomēr nolēma palikt pie savas "sarkanās līnijas" pret ZZS.
Gobzema skaļajiem paziņojumiem, ka valdība jau ir gatava, un tās apstiprināšanu kavē tikai "jauno konservatīvo" nepiekāpība, citi politiskie spēki gan nepiekrita.
Piektdien no rīta iznāca avīze "Dienas Bizness", kurā Šlesers pauž pārliecību, ka Gobzemam ministru amatos jāvirza bezpartejiski profesionāļi. "Gobzemam, kā viņš pats to pirms vēlēšanām ir teicis, ir jāveido valdība ar tautu. (..) Domāju, ka šodien ir pienācis laiks, kad ir jāapvieno visa Latvijas tauta un ir jāveido profesionāļu valdība."
Tajā pašā rītā Gobzems saviem potenciālajiem valdības partneriem paziņoja apmēram to pašu. "Es piedāvāšu atgriezties pie tā, ko esmu solījis saviem vēlētājiem. Un saviem vēlētājiem es solīju arī koalīciju ar tautu un labākos no labākajiem ministru posteņiem. Es piedāvāšu likt uz balsojumu profesionāļu valdību."
Savu iepriekšējo piedāvājumu par amatu sadalījumu valdībā premjera amata kandidāts atsauca un piedāvāja šādu "plānu B". Pēc tā izskanēja aicinājumi Valsts prezidentam pēc iespējas ātrāk atsaukt Gobzema nomināciju uz premjera amatu.
Pēc premjera amata kandidāta manevriem no sava politiskā līdzgaitnieka novērsās pat Gobzema partijas "KPV LV" dibinātājs un līderis Artuss Kaimiņš, kurš arī neatbalsta Gobzema piedāvāto valdības modeli. "Esmu solījis saviem vēlētājiem, ka valdība ar "Saskaņu" nebūs. (..) Diemžēl ar šādu paziņojumu par bezpartejisko jeb "varavīksnes" valdību redzu izmisīgu vēlmi valdības sastādītājam palielināt lomu iespējamās jaunās valdības sastāvā partijai "Saskaņa"."
Līdz ar to Gobzems zaudēja jebkādas izredzes kļūt par nākamo Latvijas premjeru, un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būs jāmeklē jau trešais kandidāts uz valdības vadītāja amatu. LNT raidījumam "TOP 10" zināms, ka vēl pirms Gobzema fiasko vienošanos par nākamo valdību centās meklēt līdzšinējie sīvie konkurenti par premjera amatu – "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija. Pašlaik ticamākā versija ir, ka nākamās valdības pamatā varētu būt šo divu politisko spēku izlīgums. Premjera amata kandidāts varētu būt no "Attīstībai/Par!" vai arī kompromisa figūra – "Jaunās Vienotības". Kuluāros izskan tādi kandidāti kā "Attīstībai/Par!" pārstāvji Artis Pabriks un Juris Pūce, kā arī "Jaunās Vienotības" politiķi Edgars Rinkēvičs, Arvils Ašeradens un Krišjānis Kariņš.
Gobzems jau solījis, ka ar "Attīstībai/Par!" nesadarbosies, bet tiek pieļauts, ka Gobzema frakcijā "KPV LV" notiks šķelšanās un vismaz daļa "KPV LV" deputātu nākamo valdību tomēr varētu atbalstīt.
Tāpat Saeimas kuluāros izskan, ka pilnīgi stabila neesot arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, kurai pēc Gobzema sarunu izgāšanās draud darbs opozīcijas rindās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
