Uz saturu

Cik gatava Latvija ir vēja ģeneratoru ugunsgrēkiem? Skaidro VUGD

Lai gan sabiedrībā nereti izskan bažas par iespējamiem ugunsgrēkiem vēja parkos, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) vērtējums ir mierinošs – šādi incidenti ir ārkārtīgi reti, un Latvijā pieeja to pārvaldībai balstoties uz starptautiski atzītu praksi.

21. aprīlī 6:30

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saskaņā ar VUGD sniegto informāciju, vēja ģeneratoru konstrukcija pati par sevi samazina ugunsgrēka risku. Tajos ir salīdzinoši maz degtspējīgu materiālu, un aizdegšanās visbiežāk var notikt ģeneratora augšdaļā jeb gondolā, kur atrodas mehānismi un elektronika.

Turklāt daļa moderno iekārtu jau ir aprīkotas ar automātiskām ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas sistēmām, kas ļauj savlaicīgi reaģēt un ierobežot liesmu izplatīšanos.

Ne mazāk būtisks faktors ir ģeneratoru izvietojums – tie parasti atrodas atklātās teritorijās, prom no ēkām un infrastruktūras. Tas nozīmē, ka potenciālais apdraudējums cilvēkiem un apkārtējai videi ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, ugunsgrēkos dzīvojamās vai industriālās ēkās.

Kā tiek dzēsti šādi ugunsgrēki?

VUGD skaidro, ka šādu ugunsgrēku gadījumā klasiskā dzēšana bieži vien nav ne iespējama, ne lietderīga. Iemesli ir vairāki – ģeneratoru lielais augstums, sarežģītā piekļuve un drošības riski, tostarp krītošas detaļas vai konstrukcijas sabrukums.

Tāpēc glābšanas dienestu taktika koncentrējas uz trim galvenajiem virzieniem:

  • situācijas novērtēšanu un uzraudzību,
  • drošības perimetra noteikšanu,
  • apkārtējās teritorijas aizsardzību un sekundāro ugunsgrēku novēršanu.

Interesanti, ka pasaules pieredze neattaisno speciālas tehnikas iegādi vēja ģeneratoru dzēšanai. VUGD norāda, ka šādas iekārtas praktiski netiek attīstītas arī no ražotāju puses, jo to pielietojums būtu ierobežots un neefektīvs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz pašos ģeneratoros integrētām drošības sistēmām. Arī Norvēģijas glābšanas dienesta pārstāvji nesen apstiprinājuši, ka pieturas pie līdzīgas pieejas.

Katrā konkrētā incidentā rīcību nosaka glābšanas darbu vadītājs, izvērtējot virkni faktoru – laikapstākļus, konstrukcijas specifiku un potenciālos riskus. Tas nozīmē, ka universāla scenārija nav, un katrs gadījums tiek analizēts individuāli.

Lai gan pašreizējā sistēma tiek uzskatīta par adekvātu, VUGD turpina sekot līdzi jaunākajām tendencēm. 2026. gada vasarā Latvijā notiks starptautiska sanāksme, kurā piedalīsies Baltijas un Ziemeļvalstu ugunsdzēsības dienesti. Viens no centrālajiem tematiem būs tieši vēja ģeneratoru ugunsgrēku pārvaldība.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm