Cilvēktirdzniecības organizētāji Latvijā lielākoties saņem nosacītus sodus
Šonedēļ Briselē tika publiskots ziņojums par cilvēktirdzniecību Eiropas Savienības (ES) valstīs, un tajā kritiski vārdi veltīti arī Latvijai, precīzāk – izmeklēšanas un tiesu sistēmai, kuras šādus noziegumus grūti atpazīst, un tāpēc tie, kas burtiski iznīcina cilvēku likteņus, līdz sodam nonāk reti, bet, ja tādi ir – tie ir maigi vai arī pavisam nosacīti.
Cilvēktirdzniecība nav tipisks noziegums, kurā būtu skaidri lietiskie pierādījumi kā kulaks uz acs, jo vervēšanā un ekspluatācijā galvenie elementi ir viltus, šantāža, draudi, vardarbība, piespiešana.
Latvijas bērnunami kā seksuālās ekspluatācijas riska zonas – lai arī šis šokējošs secinājums ASV ziņojumā par cilvēktirdzniecības stāvokli Latvijā publicēts jau pirms pusgada, tas joprojām palicis bez plašākas ievērības. Arī valsts iestādes izlikušās to neredzam.
Trauksmes cēlāji ir biedrība "Centrs Marta".
Mūsu redzeslokā ir nonākuši gadījumi, kas liecina par to, ka bērni ir seksuāli izmantoti, tirgoti šeit vietēji Latvijā, lai sniegtu seksuālus pakalpojumus pieaugušajiem vīriešiem – mazas meitenes, pusaugu meitenes. Viņi var nokļūt globālajā tirgū, kur mēs nevaram zināt, kas ar viņiem tālāk notiek.
"Centram Marta", kas ikdienā sniedz valsts apmaksāto rehabilitāciju cilvēktirdzniecības upuriem, esot liegts palīdzēt bērnunamu nepilngadīgajiem. Šā brīža likumiskais regulējums paredz – tā kā bērni jau atrodas valsts aprūpē, tiek pieņemts, ka citi valsts apmaksātie pakalpojumi bērnunamos nav vajadzīgi.
"Tā vervēšana var būt arī iekštelpās, tādā ziņā, ka paši bērni vervē citus bērnus, un, ja tam netiek pievērsta kārtīga uzmanība, piemēram, nav interese, kur pēkšņi meitenēm ir tādas jaunas kleitas vai telefoni, vai citi labumi, un nenotiek apstākļu noskaidrošana, tad var būt tā, ka arī citi bērni tiek iesaistīti," piebilst Lāce.
Skaidri lietiskie pierādījumi par bērnu tirdzniecību Latvijas bērnunamos "Centram Marta" nav, bet esot "droša informācija". Vērsušies policijā, lai tiesībsargi atrod jebkuru mazāko pavedienu un sāktu kriminālprocesu. "Bieži vien notiek tāda kā atkratīšanās no šī jautājuma, nevis, ka mēs sajustu, ka policija ir ar mums kā sabiedrotais, bet – gluži otrādi," piebilst "Centrs Marta" vadītāja.
Valsts policijā šos pārmetumus par bezdarbību noraida. Pēc policijas teiktā – neesot nekāda pamata domāt, ka bērnunamu bērni pakļauti seksuālajai tirdzniecībai.
Mūsu valsts ir spējusi atturēt bērnus iesaistīt cilvēku tirdzniecībā, jo sodi, kas par to ir paredzēti, tiešām ir ļoti bargi. Un mūsu valstī tā nav izplatīta tendence, kad bērni tiktu iesaistīti cilvēku tirdzniecībā.
Tikmēr Iekšlietu ministrija brīdina par ko citu – par jaunu tendenci, kas šonedēļ aktualizēta Eiropas Komisijā, skatot cilvēktirdzniecības novēršanas ziņojumu kontekstā ar fiktīvajām laulībām. Patvēruma meklētāji – lielākoties no Ēģiptes, Irākas un Afganistānas, kuru pieprasījums pēc bēgļa statusa noraidīts, – izvērš cilvēktirdzniecību.
"Kuriem nav izdevies iegūt patvērumu. Viņi nav atbilduši šīm te patvēruma procedūrām Eiropas Savienībā, un līdz ar to viņi meklē iespējas, kā legalizēt savu uzturēšanos Eiropas Savienības teritorijā, un viņi slēdz laulības ar Eiropas Savienības pilsonēm," stāsta Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa.
Eiropols fiksējis jau pārāk daudz gadījumu, kad šādām fiktīvajām laulībām savervētās ES pilsones nokļūst vēl dziļākā cilvēktirdzniecības slazdā.
Sievietes tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju, iegūt klientu telefona numurus. Un šie jaunie vīri tad izmanto šos telefona numurus, lai šantažētu klientus. Ar dažādiem kompromitējošiem video un fotogrāfijām. Līdz ar to viens noziedzīgais nodarījums jau rada citus.
Tomēr kopumā Latvijas valsts piederīgie skaitliski visvairāk cieš no cilvēktirdzniecības galvenokārt ārzemēs – piespiedu darbs, seksuālā ekspluatācija, piespiedu prostitūcija. Tām savervēti un pakļauti ar viltu, varu, šantāžu, draudiem, vardarbību un kontroli, bet visu finansiālo labumu saņem nozieguma organizētāji. Savukārt tepat uz vietas Latvijā pērn identificēti 20 gadījumu, šogad – 17 cilvēktirdzniecības lietas, lielākoties saistībā ar sutenerismu, personu piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, iesaistīšanu pornogrāfijā.
"Cilvēktirdzniecībā tās personas, kas ir piespiestas nodarboties ar prostitūciju, neviens nejautā – cik klientus šodien gribēsi apkalpot. Tie ir līdz pat 25 vai 30 klientiem diennaktī, nav svarīgi, kā cilvēks jūtas, vai ir slims, vai kaut kas sāp. Viņu vēl piekauj. Cilvēks ir spiests to darīt, tā ir ekspluatācija," akcentē Stabiņa.
Saukt cilvēktirdzniecības organizētājus pie reālas atbildības Latvijas tiesām īsti nesokas. Tiesu administrācijas sniegtie dati "LNT TOP10" rāda – laikā līdz 2018. gada novembra beigām nebija pabeigtas tiesvedības 61 cilvēktirdzniecības un ar to saistīto Krimināllikuma pantu lietā. Neapmierinātību ar lēnajām tiesvedībām pauž visi – policija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija un cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijas sniedzēji.
Gita Biezuma, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūras virsprokurore
Ir jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos iztiesāšana ilgst vairākus gadus. Pat piecus, 7 gadus, kas tiek pavadīts, kamēr lietā tiek pieņemts nolēmums pirmās instances tiesā. Kā es saku, es vēlētos, lai šie termiņi būtu īsāki.
Gita Miruškina, biedrības "Patvērums Drošā Māja" juriste
Jā, pēc novērojumiem, ja es varu piekrist, ka tiešām mums šīs tiesvedības ir ilgi, ir bijušas situācijas, kad pat 10 gadus ir viens, ilgst viens process. Un, protams, kad, nu, tas tas ir par ilgu.
Turklāt ieilgušās tiesvedības cilvēktirdzniecības upuriem atkārtoti uzplēš emocionālos pārdzīvojumus un bieži vajadzīga atkal jauna rehabilitācija.
Latvijas tiesas izpelnījušās arī starptautisko nosodījumu. ASV ziņojumā par cilvēktirdzniecības situāciju dažādās pasaules valstīs Latvijas tiesas kritizētas par pārāk maigiem sodiem, kas cilvēktirdzniecības īstenotājiem ļauj izvairīties no reāla cietumsoda. Turklāt arī Eiropas Komisija šonedēļ izteica neapmierinātību ar notiesājošu spriedumu trūkumu.
"Nosacītie sodi būtībā nesasniedz Krimināllikuma mērķi – atturēt cilvēkus izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Arī Eiropas Komisija, prezentējot jauno progresa ziņojumu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu tieši Eiropas Savienībā, vairākkārt uzsvēra šo nesodāmības kultūru," piebilst Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos.
Jā, protams, mēs kā policijas pārstāvji vienmēr gaidām, ka mūsu izmeklētās lietās būs reāli cietumsodi, ka reāli personas arī saņems nopelnīto, kā tas Krimināllikumā rakstīts.
Piemēram, 2015. gadā par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai kopējais notiesāto personu skaits bija 9. Reāla brīvības atņemšana uz laiku no 1 līdz 3 gadiem piemērota 2 personām, vienam – piespiedu darbs. Savukārt vairumā – nosacītie sodi – 6 personām.
2016. gadā par cilvēktirdzniecību nevienam netika piespriests reālas cietumsods, bet 4 personām – nosacītie sodi, kas pat nebija saistīti ar brīvības atņemšanu. Savukārt par cilvēktirdzniecību saistītajā sutenerismā 2016. gadā 5 personām piemēroja cietumsodu no 1 līdz 3 gadiem, taču 7 cilvēki par noziegumu saņēmuši nosacīto sodu, kas nav ar brīvības atņemšanu saistīts.
2017. gadā par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar cilvēktirdzniecību notiesātas 4 personas – vienā gadījumā naudas sods, pārējos – nosacītie sodi.
Savukārt šogad par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar cilvēktirdzniecību no 13 notiesātajiem pilnīgi nevienam nav piemērota reāla brīvības atņemšana. 8 gadījumos nosacīti sodi, bet vēl 5 personām piemērots sabiedriskais darbs kā audzinoša rakstura līdzeklis.
Personu apsūdzībās par cilvēku tirdzniecību prokurora nostāja ir tāda, ka sodam ir jābūt reālas brīvības atņemšanas veidā. Par to arī prokurori aktīvi cīnās – iesniedz apelācijas protestus, kasācijas protestus, līdz ar ko cenšas panākt, ka personai apsūdzībā par cilvēku tirdzniecību, tiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods.
Lai arī Latvijā tiesu varu ir neatkarīga, tomēr bargākus sodus vēlētos redzēt Iekšlietu ministrija un arī biedrība "Centrs Marta", kas ikdienā sniedz rehabilitāciju cilvēktirdzniecības upuriem. "Mēs tomēr vēlētos redzēt, ka šie cilvēki izcieš cietumsodu. Skatoties uz to, ka mēs viņiem vienkārši uzliekam nosacītos sodus, tad ir "OK", mēs pieņemam, jūs drīkstat to darīt, jums pa lielam nekas baigi nedraudēs par to Latvijā, un tāpēc arī cilvēki nebaidās no tā. Šādā veidā, nesodot viņus, cilvēku tirdzniecība nemazināsies ne Latvijā, ne citās valstīs," uzskata biedrības "Centrs Marta" psiholoģe Lelde Švarca.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra nevēlas kritizēt tiesas, jo prokurori praksē pārliecinājušies – tiesneši visā Latvijā – Rīgā vai reģionos – ir spējīgi izprast cilvēktirdzniecības sarežģītību. Tas nav tipisks noziegums ar neapgāžamiem lietiskajiem pierādījumiem.
Vienlaikus gan – tā kā cilvēktirdzniecības formas mainās, sevišķi izteikti upuru vervēšanā un izmantošanā tiek izmantotas interneta tehnoloģijas, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārskaitījumi un legalizācija – tiesneši tiek aicināti vairāk izmantot Latvijas tiesnešu mācību centra rīkotos kursus un seminārus par cilvēktirdzniecību. Piemēram, šogad no visiem Latvijas 470 tiesnešiem tikai 17 apmeklējuši šādus kursus, pērn 28 tiesneši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
