Cīņa pret nelegālā TV satura izplatīšanu pamazām ir uzlabojusies

Pērn likumsargi pret nelegālā satura izplatītājiem uzsākusi 28 administratīvo pārkāpumu lietas, vēl arī 13 kriminālprocesus. Darbīgi iesācies arī šis gads – pirmajos trīs mēnešos pret televīzijas pirātiem sāktas jau 16 administratīvā pārkāpuma lietas un četri kriminālprocesi.

"Parasti tas ir vīrietis, 35-40 gadu vecs, kuram ir iepriekšēja pieredze, strādājot uzņēmumā, kurš nodrošināja televīzijas un interneta pakalpojumus," norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vitālijs Polovinskis.

Policijā norāda, parasti šiem cilvēkiem ir sakari Krievijā, kas ļauj iegūt arī nepieciešamās iekārtas – neliela izmēra kastītes, ar kurām tālāk iespējams klientiem nodrošināt nelegālo saturu.

Valsts policijā atzīst, ja iepriekš lielākoties pirātisko kanālus nodrošināja ar satelītšķīvjiem, šobrīd to visu ir nomainījis internets. Un tas nozīmē, ka šāda nelegālā satura patērētājus un arī izplatītājus pieķert esot kļuvis grūtāk, taču tas neesot neiespējami.

Paši nelegāļi turklāt arī nogājuši vēl dziļāk pagrīdē, jo kopš 2022. gada par šo rūpalu draud arī kriminālatbildība. Likumsargi vērtē, ka bargāki sodi jau nesuši augļus – TV pirātu kļuvis mazāk, tāpat to klientu loks sašaurinājies. Ja senāk tiem varēja būt pat simtiem un vēl vairāk klientu, tagad biežāk tie ir vien daži desmiti mājsaimniecību. Turklāt aplams esot uzskats, ka nelegālais saturs visizplatītākais ir Latgales reģionā.

"Cilvēki blīvums runā par to, ka Rīgas reģionā potenciālu pārkāpēju varētu būt vairāk nekā Latgales reģionā. Tāpēc apgalvot, ka Latgales reģionā vairāk skatās Krievijas televīzijas kanālus nekā citur, mēs nevaram," stāsta Polovinskis.

Policijā gan norāda – iemesli, kādēļ cilvēki meklē nelegāļu piedāvājumus, ir dažādi. Citi neapzinās, ka iegādājušies pirātisku pakalpojumu, kāds vēlas vērot sportu, protams, netrūkst arī Kremļa atbalstītāju.

"Viennozīmīgi ir arī tādi cilvēki, bet es nevarētu teikt, ka tas, ko mēs esam savos kriminālprocesos konstatējuši, tas ir vairākums. Tā kā kopumā situācija ir diezgan pozitīva," pauž Polovinskis.

To, ka situācija uzlabojas, vērtē arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai cīņa pret nelegāla satura izplatīšanu pēc Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā, esot ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm. Padome pērn ierobežojusi 132 tīmekļa vietnes un bloķējusi 300 video satura straumēšanas vietnes.

"Reāli mēs nevaram izskaust šīs pirātu lapas, bet varam dzīt viņas arvien nekvalitatīvākā un nekvalitatīvākā segmentā, kur cilvēkam beigās jāizdara izvēle, vai viņš kaut ko tādu vispār vēlas skatīties," teic Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Padome un policija arī atgādina, ka par aizliegto televīzijas kanālu skatīšanos, izmantojot nelegālas ierīces, arī privātpersonām var draudēt naudas sods, kas var sasniegt pat 700 eiro.