CVK vadītāja amatam tiek izskatīta bijusī PBLA priekšsēdētāja Saulīte
Lai kurš arī kļūtu par jauno Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju, šo cilvēku sagaida sūri grūts darbs, jo iestāde jau ilgstoši cīnās ar resursu trūkumu un alkst pēc reformām – tā sarunā ar TV3 Ziņām atzīst līdzšinējā komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa. Sāpīgākie jautājumi saistīti ar akūtu darbinieku trūkumu.
Kā viena no CVK priekšsēdētāja amata kandidātēm tiek izskatīta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Ar viņu plāno tikties koalīcijas partiju Saeimas frakcijas.
CVK, kur štatā stādā vidēji 12 darbinieku, strukturālas izmaiņas nav piedzīvojusi kopš 2004. gada. Laika gaitā lielākās pārmaiņas piemeklējušas vēlēšanu tehnisko norisi, konkrēti – vēlēšanu organizēšanā izmantotās tehnoloģijas. Taču tieši IT jomas speciālistu trūkums jau gadiem komisijai rada vislielākās problēmas.
"Mēs esam rēķinājuši, ka mums vajadzētu IT nodaļu no sešiem darbiniekiem, mums ir divi. Mums ir viens sistēmu administrators un viens IT vadītājs, un arī šiem cilvēkiem tas atalgojums nav konkurētspējīgs. Sanāk, ka viņi strādā tādu pusslodzes darbu," stāsta Bērziņa.
IT sistēmas nepieciešamas, lai nodrošinātu kandidātu sarakstu saņemšanu, rezultātu apkopošanu, arī plusu un mīnusu skaitīšanu – pretējā gadījumā tas viss būs jādara ar roku un šie procesi aizņemtu vairākas dienas. Ilgstoši šos pakalpojumus CVK nodrošināja SIA "SOAAR", kas tagad iesaistīts krāpšanas skandālā. Lai izvairītos no monopola – komisijai šīs sistēmas pārņēma savā pārziņa, taču, lai algotu speciālistus, kas tās spēj uzturēt, naudu neviens neiedeva. Līdz ar ko sadarbība ilgstoši turpināta ar to pašu uzņēmumu.
"Sava IT nodaļa ir papildu iespēja to atkarību no uzņēmumiem, kas apkalpo sistēmas, mazināt. Šobrīd mums tādas iespējas nav. Ja iestādes kapacitāti nestiprina IT jomā, tad nav iespējams sasniegt tos mērķus, ko valsts vēlas, lai mēs sasniedzam," turpina Bērziņa.
CVK būtu ar mieru IT uzturēšanu nodot kādai citai valsts iestādei, taču neviens pēc šā darba neraujas. Arī citi uzņēmumi, neskaitot "SOAAR", iepirkumos nepiesakās.
Likumā noteikts, ka komisijā jābūt sekretariāta vadītājam, bet arī viņa algošanai naudas nav, tādēļ komisijas priekšsēdētājs ne tikai organizē vēlēšanas, bet viens pats kārto visus iestādes birokrātiskos jautājumus. Arī citiem darbiniekiem algas nav paaugstinātas kopš 2020. gada.
"Šobrīd ar šo vasarā pieņemto atalgojuma reformu sanāk, ka mums kā nelielai iestādei tā bijusi pavisam neizdevīga, jo mums jau nav to resursu, no kā palielināt cilvēkiem tās algas," teic Bērziņa.
CVK nav nevienas uzraugošās iestādes un ik gadu budžets virzīts caur atbildīgo Saeimas komisiju. Pateicoties pērn veiktajiem grozījumiem, šis gads būs pirmais, kad komisijai būs tiesības savu budžetu prezentēt Ministru kabinetam. Līdz šim Finanšu ministrija papildu lūgto naudu samilzušo problēmu risināšanai atteikusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
